To, kas pēdējos gados noticis ar cūku populāciju Latvijā, tiešām var uzskatīt par nelaimi. Klasiskais un Āfrikas cūku mēris nav saudzējis ne mājas, ne arī savvaļas dzīvniekus. Lai apturētu šo slimību, no valsts un Eiropas Savienības līdzekļiem esam iztērējuši jau vairākus miljonus eiro. Taču tā joprojām lēnām, taču mērķtiecīgi virzās pāri visai Latvijai un droši vien apstāsies tikai tad, kad būs sasniegusi Latvijas robežu Baltijas jūras krastā. Lai gan viena liksta vēl nav galā, mūs jau baida ar nākamo. Paredzams, ka kopā ar migrējošo putnu atgriešanos pavasarī mūs skars arī putnu gripa, kura šobrīd jau plosās tepat netālajā Polijā. Tam jau ir gatavs mūsu PVD. Iestādes ģenerāldirektors Māris Balodis ir teicis, ka “ikvienai saimniecībai ir jābūt gatavai brīdim, kad tas notiks”. Ir paredzēti visādi aizsardzības un ierobežojoši pasākumi gan lielajām putnu fermām, gan individuālajiem putnu turētājiem. Izskanējusi pat doma par dējējvistu nelaišanu ārā pat iežogotās teritorijās. Lai gan PVD mājaslapā minētas 18 valstis, kurās plosās šī slimība un visās ir noteikta visu mājputnu turēšana iekštelpās, vēlamais efekts nav sasniegts. Piebilstams, ka cūkas gan lielajās fermās arī ne-viens ārā nelaida. Arī šiem pasākumiem noteikti tiks tērēti gan līdzekļi, gan darba resursi. Cik? To noteikti šobrīd nezina neviens. Kamēr putnu gripa pie mums vēl tikai lido, pie durvīm jau klauvē briežu hroniskās novājēšanas jeb nīkuļošanas slimība, kura apdraud briežus, aļņus un stirnas. Šī slimība pie mums varētu atceļot no Norvēģijas un sakarā ar minēto sugu lielo populāciju Latvijā varētu sasniegt masveida epidēmiju. Tāpat kā putnu gripa tā esot bīstama arī cilvēkiem. Tāpēc Eiropas Komisija piešķīrusi naudu, lai tuvākajos trīs gados uzraudzītu, vai kaite nav nonākusi Latvijā. Un, ja tiešām nonāks, ko tad? Manuprāt, joprojām ir lietas, pret kurām cilvēks vēl aizvien ir bezspēcīgs. Es nesaku, ka jāsēž, rokas klēpī salikušiem, un jāgaida pasaules gals, taču resursus vajadzētu tērēt ar prātu un lielāku atbildību. Vai arī visiem būvēt kopīgu Noasa šķirstu un cerēt, ka tas mūs paglābs. Tikai kurp ar to doties? Pasaule taču ir tik maza.
