Gulbenes novada lauksaimnieki pagājušo gadu vērtē kā veiksmīgu.
Ir izdevies īstenot dažādus projektus, veiksmīgi pārdot izaudzēto ražu, rast jaunus sadarbības partnerus, modernizēt un dažādot saimniecību. Piemērs tam ir arī Tirzas pagasta zemnieku saimniecība “Avotiņi”.
“Pagājušajā gadā man daudz ko izdevās paveikt. Vēl vairāk esmu iekarojusi Rīgu ar saimniecībā izaudzēto produkciju. Salīdzinoši vairāk pārtikas piegādāju ne tikai privātpersonām, bet arī Rīgas restorāniem. Esmu pievērsusies arī truškopībai, tāpēc varu piedāvāt arī nestandarta produkciju.
“Saimniecībā esmu paplašinājusi lopu skaitu, lai varētu kuplināt saimniecisko darbību un jau šogad izveidot nelielu lauku dzīvnieku zoodārzu. Tajā jau ir ponijs, slavenais āzis Zuntis, mazās kaziņas, zirgs, truši un vistas. Pagājušajā gadā iegādājos arī divas šķirnes govis, ir arī teļi. Rudenī Tirzas pamatskolas mazpulcēni man palīdzēja vākt ražu. Viņiem apsolīju, ka nopirkšu poniju. Šo solījumu esmu turējusi,” stāsta Ligita Zvirbule. Šogad saimniece iecerējusi iegādāties arī dažādus eksotiskus putnus, piemēram, fazānus, arī šķirnes vistas, kas dēj zilas olas, aizrunāts arī cekulainais zīda gailis. Pilnībā iecerēts aprīkot un pabeigt vasaras atpūtas namiņu, kur tiks ierīkota arī regulām atbilstoša mazo pupiņu fasētava. ”Šoziem salīdzinājumā ar iepriekšējām ziemām cilvēki pieprasa mazās pupiņas, kā arī cūku pupas. Esmu sākusi sadarboties Rīgā ar visiem labi zināmo ēdināšanas speciālistu Mārtiņu Sirmo. Pirmo reizi varu piedāvāt arī rāceņus, kas ir pieprasīta prece,” stāsta L.Zvirbule.
Labs ražas un cenu gads
Beļavas pagasta zemnieku saimniecības “Sviķi” saimniece Lilija Reveliņa bilst, ka, paļaujoties uz saviem spēkiem, pērn izdevies paveikt pietiekami daudz. “Pagājušajā gadā saimniecībā iegādājāmies jaunu zāles tinēju un pļaujmašīnu, kā arī vēl citus agregātus. Tas nozīmē, ka, sākoties lopbarības sagatavošanas sezonai, būs vieglāk tikt ar visu galā, jo esam palielinājuši saimniecību. Eiropas piešķirtos līdzekļus ieguldījām saimniecības attīstībā, lai varētu turpināt saimniekot. Vienīgā vēlme, lai arī perspektīvā rastu iespēju iegādāties jaunu lauksaimniecības tehniku, jo vecā tehnika arvien vairāk nolietojas, bet rezerves daļas ir ļoti dārgas. Lielākā daļa no gūtās peļņas tiek izlietota tehnikas uzturēšanai. Diemžēl arī rezerves daļas ir nekvalitatīvas. Tās neiztur tām paredzēto pārbaudes laiku,” stāsta L.Reveliņa.
Rankas pagasta zemnieku saimniecības “Ķelmēni” saimnieks Juris Paulovičs bilst, ka pagājušais saimniecībai bijis normāls gads, jo labi padevusies graudaugu raža, bijis pieprasījums arī pēc maizes ceptuves produkcijas. “Šajā gadā neko īpaši jaunu neplānoju, jo galvenais ir saglabāt to, kas ir. Turpināsim audzēt bioloģiskos graudus un saglabāt bioloģiskās saimniecības sertifikātu tāpat kā līdz šim,” saka J.Pau-
lovičs.
Veiksmīgs gads ir bijis arī jaunajam zemniekam Raivim Bergam no Lizuma pagasta, jo zemnieku saimniecībā “Augstkalni” ekspluatācijā tika nodota jauna slaucamo govju novietne. “Var teikt, ka fermas būvniecība bija lielākais pagājušā gada mērķis, bet ar tās uzcelšanu jau viss vēl nebeidzas. Ir jāizbūvē jauni šķūņi un vēl citi objekti, bet viss būs atkarīgs no finansējuma,” saka R.Bergs.
Andris Gargurnis, kurš veiksmīgi saimnieko Galgauskas pagasta zemnieku saimniecībā “Torņkalns”, neslēpj prieku, ka pagājušais bijis labs gan ražas, gan cenu gads. “Zemniekiem, kuri nodarbojas ar graudkopību, būtu grēks sūdzēties. Saimniecībā izdevās īstenot visu pērn iecerēto, piemēram, pilnībā gatava ir graudu kalte. Lai Dievs dod arī šo tādu pašu gadu, kāds bija pagājušais” saka A.Gargurnis. Zemnieks kaļ atkal jaunus plānus. Ja vien būtu iespēja, A.Gargurnis nedaudz paplašinātu arī lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības.
Drosmīgi izmanto iespējas
Ziemeļaustrumu reģionālās lauksaimniecības pārvaldes Lauksaimniecības un lauku attīstības daļas vadītāja Marija Krēsliņa stāsta, ka novada zemnieki pērn aktīvi iesnieguši projektu pieteikumus dažādās atbalsta programmās. “Liels projekts ir īstenots Galgauskas pagastā zemnieku saimniecībā “Lācīši”, kur uzcelta jauna slaucamo govju novietne. Jauna novietne ir tapusi arī zemnieku saimniecībā “Augstskalni”. Zemnieki startējuši ar projektiem jaunas lauksaimniecības tehnikas iegādei. Kopumā lauksaimnieki ir kļuvuši ne tikai drosmīgāki, bet arī cenšas izmantot visas piedāvātās iespējas, lai paplašinātu un modernizētu saimniecību. Ļoti aktīvi ir jaunie zemnieki, kuri iesniedz projektus ganāmpulka izveidei,” stāsta M.Krēsliņa. Šogad projektu pieteikumus varēs iesniegt tūrisma attīstībai, kā arī mazo kautuvju izveidei pie fermām.
