Siltums, ūdens un gaisma dara brīnumu lietas – zinātniski to varētu saukt par fizikālās terapijas plašajām iespējām.
Siltums, ūdens un gaisma dara brīnumu lietas – zinātniski to varētu saukt par fizikālās terapijas plašajām iespējām.
Kamēr pavasara darbi muguru vēl neliec, bet kauli vēl sāp no pērnā rudens caurvējiem, laiks padomāt, ko var darīt vispārējās labsajūtas uzlabošanai saviem spēkiem.
Sildies, bet neatdziesti!
Fizioterapeiti ūdens terapijas seansus iesaka, lai noņemtu muskuļu sasprindzinājumu, atvieglotu sastiepumu un citu savainojumu simptomus un paātrinātu ārstniecisko procesu – veicinot asinsriti, ātrāk notiek arī vielmaiņa. Silta vanna mazina sasprindzinājumu un paaugstinātu muskuļu tonusu, nomierina ādas kairinājumu. Pēc smaga, intensīva darba muskuļos sakrājas pienskābe, kas veicina muskuļu šķiedru traumas – vannošanās ne tikai mazinās nogurumu, bet arī palīdzēs pienskābi ātrāk izvadīt. Pilnīgākam relaksācijas efektam var izmantot nelielu daudzumu jūras sāls. Pelde uz brīdi samazina svaru un ļauj vieglāk justies artrīta un muguras sāpju piemeklētajiem.
Vannas ūdenim, kas nedrīkst būt pārāk karsts, var pievienot dažādas dabiskas eļļas un pie reizes baudīt aromātterapiju. Saaukstēšanās slimību profilaksei noder citrona sula – vienai vannai vajadzēs divus trīs citronus. Svarīgi būtu nemērcēties ilgāk par 15-20 minūtēm un pēc tam parūpēties, lai organisms strauji neatdzistu vai nesaķertu caurvēju.
Ļoti karsta vanna ir tonizējoša, bet ar to jāuzmanās sirds un asinsvadu slimniekiem – slodze var būt pārāk liela.
Veselīgas ir karsējošas roku un kāju peldes – stimulējot perifēro asinsriti, bagātīgāk tiks apgādāti arī elpošanas ceļi un stiprināta imūnsistēma. Šādā gadījumā dziedniecisks būs siltums, ne ūdens, tāpēc der arī izkarsētas pludmales smiltis, rupjais sāls – tā, lai nesaskaras ar ādu, vārīti kartupeļi. Tos var sastampāt un izmantot kompresēm, bet var arī tupeni vienkārši paturēt ilgāk rokās, kamēr tas vēl ir “mundierī”. Kā zinām no literatūras klasikas, silts katla vāks palīdzēja Lennenbergas Emīla tēvam pret vēdera spazmām.
Dūņas var visu. Gandrīz
Zilie māli un Baldones dūņas ir slavenākās, bet neatpaliek arī citviet gadu tūkstošu laikā uzkrātie labumi, piemēram, jūras dūņas. Tā kā transportējot strauji zūd ārstnieciskā kvalitāte, svarīgi procedūras veikt maksimāli tuvu ieguves vietai. Latvijā šajā ziņā līdere ir Jūrmala un tās kūrortu piedāvājums. Sagatavotas dažādos preparātos un sadzīves lietošanai bez ārsta uzraudzības, tiek piedāvātas Baldones dūņas.
Kustību un balsta aparāta, kaulu, locītavu slimību, nervu sistēmas saslimšanu ārstēšanai dūņas lieto kopš 18.gadsimta beigām. Tām tiek piedēvēta efektīva cīņa ar ādas slimībām, to skaitā sēnīšu infekcijām. Palasot atsauksmes interneta portālos, var gūt pārliecību, ka sevišķi labi panākumi novēroti ginekoloģisko un uroloģisko saslimšanu ārstēšanā, potences uzlabošanā, kosmētiskos nolūkos. Dūņas palīdz pret locītavu sāpēm, varikozo vēnu ārstēšanā, kā arī cīņā ar celulītu.
Daudzi vielmaiņas traucējumi sākas tālab, ka organismā trūkst kādu minerālvielu. Pēc populārzinātniskiem ieteikumiem, lietojot uzturā daudz ūdens, līdz ar sārņiem tiek izskaloti vajadzīgi sāļi. Labāk būtu dzert minerālūdeni. Kalcija izvadīšanu savukārt sekmē kola un kafija. Kontaktā ar dūņām organismam ir iespēja kompensēt šo trūkumu, paņemt sev vajadzīgo. Nepārspīlējot ar procedūru biežumu un ilgumu, tās nevar būt kaitīgas. Taču jāņem vērā, ka vielmaiņas procesi un toksīnu izvadīšana no organisma plašu procedūru laikā notiek ļoti aktīvi. Hroniskiem slimniekiem nepieciešama fizioterapeita konsultācija – lai nerastos organisma pārslodze vai saindēšanās pazīmes, piemēram, slikta dūša, galvas reiboņi utt.
Konkurēja ar antibiotikām
Nīls Rībergs Finsens 1903.
gadā saņēma Nobela prēmiju par gaismas terapijas izveidi. Vispopulārākā tā bija līdz pagājušā gadsimta trīsdesmitajiem gadiem, kad sevišķi lieli panākumi tai bija grūti dzīstošu brūžu ārstēšanā. Vēlāk tās ietekmi samazināja jaunatklātās penicilīna un citu antibiotiku iespējas.
Ziemas periodā, kad saules radiācijas spektrā samazinās infrasarkanā un ultravioletā daļa, daudzviet pasaulē organisma spēju atjaunošanai izmanto gaismas terapiju. Šim nolūkam lieto speciālu klīniski pielāgotu gaismas starojumu, kas spēj ietekmēt daudzas akūtas slimības, hroniskus iekaisumus un psihiskus traucējumus.
Maksimāli daudz gaismas ikdienā palīdz mazināt sezonālo depresiju, kas emocionāli nestabiliem cilvēkiem sevi piesaka jau rudenī, kad mākoņi nolaižas krietni tuvāk un spiež pie zemes vairs ne pārnestā nozīmē. Tumšā laikā smadzenes pastiprināti ražo melatonīna hormonu, kas regulē miegu. Pārāk lielos daudzumos tas sekmē depresijas veidošanos, savukārt gaismas terapija samazina melatonīna producēšanu. Citi mediķi ziemā iesaka apmeklēt solāriju reizi nedēļā, bet tā pretinieki aicina labāk atrast vismaz pusstundu pastaigai svaigā gaisā diennakts gaišajā laikā – tas veicinās arī norūdīšanos un izturību pret vīrusiem.
