Svētdiena, 7. decembris
Antonija, Anta, Dzirkstīte
weather-icon
+0° C, vējš 0.45 m/s, D vēja virziens

Nepamēģināsi - neuzzināsi

Diezin vai uz pasaules ir cilvēks, kurš kaut reizi mūžā nav piedalījies loterijā. Kaut vai pasākumā skolas laikā Jaungada priekšvakarā vai ballītē ar darba kolēģiem. Personīgi man ir bijis pārsteigums par laimestu, ko saņēmu, kaut arī nezināju, ka vispār piedalos izlozē, jo kādā no bankām biju vienkārši atvēris kontu. To tiešām var uzskatīt par veiksmi. Tomēr, man tā bija veiksme, taču kādam par to noteikti bija jāsamaksā. Varbūt toreiz tā bija bankas labā griba vai, visticamāk, ka mārketinga triks, tagad saprotu, ka pa šiem gadiem es savu laimestu noteikti esmu jau “nopircis”. Taču ir daļa cilvēku, kuriem vārds “laimests” ir dzīves nepieciešamība un pēc vienreizējas veiksmes vajag vēl un vēl. Iespējams, tā ir atkarība vai vieglas dzīves iekārošanu, taču zinu, ka cilvēku ar šādu dzīves stilu apkārt ir daudz. Tomēr ir arī tie, kuri vienkārši tic veiksmei un reizēm mēģina izvilkt pilno lozi. Tie pa retam nopērk kādu loterijas biļeti un cer uzlabot savu dzīves līmeni – kaut vai par mata tiesu. Intereses vadīts, mēģināju noskaidrot, kā kļūt bagātākam, nedarot neko. Biju pārsteigts, “Latloto” mājaslapā noskaidrojot, ka momentloteriju vien mūsu valstī ir 38 varianti, vēl loterijas, papildiespējas, nemaz nerunājot par plašajām iespējām interneta vidē. Un viss tas taču darbojas, jo katrs mēs ceram, ka veiksme uzsmaidīs tieši man. Ķēros vērsim pie ragiem un par spīti tam, ka neesmu ne numerologs, ne matemātiķis, solīto miljonu uzrunāts, svītroju ciparu variantus kādā no  izlozes tabulām. Tavu brīnumu! Uzminēju! Minimumu, bet tomēr. Biju viens no pusotra tūkstoša laimīgajiem, kas ieguva vismaz kaut ko. Iesūtīto biļešu skaitu gan nepublicē, taču apzinos, ka ar vienu sešciparu skaitli noteikti būtu par maz. Iegūtā peļņa – 19 centi. Sapratu, ka esmu laimīgs cilvēks, tikai jēgas no tā nekādas. Tomēr labi, ka nevinnēju miljonu. Tad valstij būtu jāatdod 31,4 procenti, noteikti sāpētu sirds, jo pie mums arī par veiksmi ir jāmaksā. Secinājums ļoti vienkāršs. Ja esi piekritējs teicienam “labāk zīle rokā nekā mednis kokā”, neiesaisties, pat čeku par pirkumu neņem, vēl sagribēsies reģistrēt. Bet, ja jūti, ka veiksme tev seko pa pēdām, nežņaudzies, noriskē. Tikai atceries, ka dažiem pietiek ar vienu reizi, bet dažiem ar vienu mūžu nepietiek.

Komentāri

Dzirkstele.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.