Gulbeniete Vija Pušķe nebaidās eksperimentēt ar augiem
Puķu ziedēšanas laikā namam Gulbenē, Vidus ielā 41, kur dzīvo Vija Pušķe ar savu ģimeni, ir grūti paiet garām. Palaikam kāds apstājas, lai priecātos par krāsu bagātību, kas valda viņas dārzā. Ne jau par velti Vijas paziņas saka, ka viņai piemīt apbrīnojama puķu un dažādu augu mīlestība. „Ir cilvēki, kuri naudu atstāj skaistumkopšanas salonos. Es to atstāju savā dārzā,” smejas Vija.
Viņa neveido paraugdārzu, atbilstošu ainavu arhitektu norādēm, bet dārzu, kurā viņa pati jūtas labi. Tik labi, ka nemana, kā paiet diena, kā aizsteidzas vakara stundas pēc darba pirmsskolas izglītības iestādē „Auseklītis”, kur viņa strādā par vadītāju.
Vijas dārzā ir 17 šķirņu peonijas. Starp tām ir gan spilgi oranža, gan koši dzeltena peonija. Šogad ļoti bagātīgi zied dienziedes, kur arī ir šķirņu daudzveidība. Noziedēt paspējušas arī vairāk nekā desmit šķirņu lilijas. Vija mēģinājusi skaitīt, cik puķu zied viņas dārzā. Skaits sniedzies tuvu simtam. „Man patīk, ka puķes zied katra savā laikā no agra pavasara līdz vēlam rudenim. Mazliet gan esmu attiekusies no dālijām, jo tās prasa lielu darbu rudenī. Esmu atstājusi tikai tās šķirnes, kas man ļoti patīk,” stāsta Vija, atklājot, ka pašai ļoti patīk kliņģerītes un atraitnītes, bet, tiklīdz uzzied kaut kas jauns, viņa ilgi var stāvēt un apbrīnot ziedus. Cita aiz citas rindojas dažādas nokrāsas heiheras un heiherellas, kas zied salīdzinoši vēlāk.
Viņa smejas, ka esot slinka dārzniece, jo visa nopļautā zāle tiekot mulčēta. Šo praksi no Vijas pārņēmuši daudzi puķu audzētāji, sakot, ka tas būtībā nav slinkums, bet gudrība. Vietā, kur iecerēts stādīt jaunu augu, zāle tiek ierakta. Garākie un cietākie zāles stublāji tiek likti zemākajās vietās dobēs. Tad tos ar zāles pļāvēju sasmalcina, tādējādi bedre pamazām tiek aizlīdzināta. Vija jau šobrīd sagatavojusi vietu, lai pārstādītu peoniju. Tajā jau aprakta viena pļautās zāles kārta. Vēl tiks uzlikta otra, un vajadzīgais mēslojums augam nodrošināts. „Es apdomāju katru soli, ko speru savā dārzā, tāpēc augu mēslošanai neizmantoju nekādu ķīmiju. Man ir bioloģiskais puķu dārzs. Substrātos neko neaudzēju, tāpēc arī citiem manis dāvinātie augi aug jebkādos apstākļos. Vienīgais mēslojums ir nopļautā zāle. Piemēram, dienziedēm pietiek ar veco ziedu un lapu mēslojumu. Dažkārt izroku samtenes un palieku zem puķēm, kam uzmetušies kaitēkļi, jo samteņu smarža tos atbaida. Šogad man ir arī dažas vistas, kas tiek galā ar kukaiņiem. Tās iegādājos tāpēc, lai mani bērni redzētu, kā izaug vista, jo man nav lauku, kur to redzēt. Lai apgūtu kaut ko jaunu, iegādājos arī vienu bišu stropu, jo man šķiet, ka neko neprotu,” stāsta saimniece.
Vija soli pa solim apgūst arī dažādu puķu un košumaugu pavairošanas mākslu. Viņa iekārtojusi pat puķu bērnudārzu, kur dažkārt mēdzot būt arī pārprodukcija. „Esmu iemācījusies pavairot lilijas ar zvīņām. Izmantoju vermikulītu – baltas granulas, kas nopērkamas dārzkopības veikalos. Vermikulītu ieber maisiņā, ieliek liliju sīpolu zvīņas, salej, aizsien maisu ciet, noliek tumsā un gaida, kad pie katras zvīņas izaugs pa mazam sīpoliņam,” Vija dalās pieredzē. Viņai veiksmīgi izdodas pavairot arī tūjas. Pirmās jau pamazām veido žogu gar ielas malu. Tūjai viņa noplēš zariņu ar nelielu kājiņu, ko mazliet vēl pasmalcina, tad liek zemē, aplaista un ļauj apsakņoties. „Daudzi ar pavairošanu nenodarbojas, jo tas ir piņķerīgs darbs. Ja laukos saka, ka pie govs bieži jāiet, tad pie puķēm jāiet vēl biežāk, jo no svara ir daudzi faktori. Īpaši tās pavairojot. Pie visiem zināmās Aijas Kaškures iegādājos aptuveni 30 dažādus augus. Mēģināju tos spraudeņot. Piemēram, ar spraudeņiem ļoti grūti ir pavairot jasmīnus, bet man tas izdevās,” priecājas Vija. Ļoti viegli pavairošanai padodas spirejas. Tās var pielikt, tomēr skaistāki stādi veidojas no spraudeņiem.
Viņa iecerējusi izveidot skaistu peoniju kolekciju, kā arī sākusi veidot mazo hostu kolekciju no tautā sauktās peļu ausu sērijas. Dārzā jau iedzīvojušās sešas mazās hostiņas. Vija pārliecinājusies, ka kolekciju veidošana ir dārgs vaļasprieks. Pamazām veidojas arī astilbju kolekcija, kur interesi raisa klājeniskās astilbes, kas tiek uzskatītas par zemsedzes augu. Visus puķu stādus Vija izaudzē pati, tāpēc tirgū tos nepērk. Tirgus esot domāts tam, lai nolūkotu kaut ko jaunu. „Es ļoti pārdomāju katru pirkumu, tāpēc stādus pasūtu tikai pie kolekcionāriem, jo viņiem ir šķirnes, kas katrā dārzā neaug. Mans mērķis ir, lai tad, kad cilvēki iet garām manai mājai, viņi redz kaut ko pavisam citu,” uzskata Vija. Dobēs atvēlēta vieta arī ārstnieciskajiem augiem, tāpēc dažviet, kā saimniece pati saka, izskats esot kā džungļos. Viņa pārliecinājusies, ka, piemēram, piparmētras nemīl biežu pārstādīšanu. „Man ir tā, kā teica kāda māksliniece, ka viņas nātres dārza stūrī nemaz slikti neizskatās. Viss ir atkarīgs, kā uz to paskatās. Ir taču arī dekoratīvas nātres un dekoratīvas tumšsarkanas balandas,” bilst Vija. Viņa smejas, ka esot senlaicīga, jo, piemēram, lefkojas dārzā iestādītas tikai nostalģijā pēc Druvienā pavadītās bērnības. Katrā dārzā viņa iesaka iestādīt mirikāriju, kas pavasarī zied ar rozā ziedu svecēm, kā arī izturīgās, pacietīgās un košās klinšrozītes.
Pie mājas lielākos un mazākos traukos zied fuksijas, kas ir Vijas vājība. Pagājušajā ziemā daļa no tām aizgājušas bojā, bet saimniece sola, ka nākamgad to būs vēl daudz vairāk.
