Sākoties pavasara šķīdonim, Gulbenes rajonā slēgti vairāki ceļi, kas kļuvuši neizbraucami. Vairākos posmos vērojams arī valsts autoceļu pilnīgs sabrukums.
Sākoties pavasara šķīdonim, Gulbenes rajonā slēgti vairāki ceļi, kas kļuvuši neizbraucami. Vairākos posmos vērojams arī valsts autoceļu pilnīgs sabrukums. Daudzviet noteikts transportlīdzekļu maksimālā svara ierobežojums, ar kādu atļauts pārvietoties pa valsts autoceļiem.
Aizliegumi attiecas ne tikai uz grantsceļiem, bet arī uz brauktuvēm ar melno segumu. Grantsceļos periodisko atjaunošanu vajadzētu veikt katros piecos, desmit gados. Asfalta segumam kapitāla atjaunošana vajadzīga ik pēc 15 gadiem. Diemžēl reāli tā nenotiek.
Gulbenes rajonā apmēram 30 procenti no valsts 1. un 2. šķiras ceļiem ir ar melno segumu, kas ar katru gadu kļūst sliktāks. Rajona padomes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs ceļus salīdzina ar artērijām.
Jāizturas kā pret kopīpašumu
“Ja ceļi ir slikti, to īpaši izjūtam pavasarī, tad runāt par uzņēmējdarbības attīstību rajonā nevar. Runājot ar atbildīgajām amatpersonām, es vairāk dzirdu atrunāšanos, nevis konkrētus priekšlikumus, ko vajadzētu darīt un kas tiks darīts, lai sakārtotu ceļus. Pret tiem jāizturas kā pret visiem nozīmīgu kopīpašumu. Nevar būt tā, ka no Rīgas uz Gulbenes rajonu atbrauc lielās kokvedēju automašīnas, uzkrauj kravu un aizbrauc. Šo firmu cilvēkiem te nav jādzīvo. Viņiem ir vienalga, kāds paliek ceļš, bet mēs mierīgi uz visu noraugāmies. Rajonā ir vairākas valsts institūcijas, kam šie procesi jākontrolē, bet cik vainīgo ir sodīti? Braucot pa rajonu, man nav nācies redzēt, ka tiek pārbaudīts kravas automašīnu svars,” N.Stepanovs pauž sašutumu. Priekšsēdētājs uzskata, ka gulbeniešiem jābūt lielākiem patriotiem un vairāk jācīnās par savu rajonu.
N.Stepanovs bilst, ka diemžēl vajadzēs turpināt iesākto “šahu” ar bedrīšu remontu arī pilsētas ielās un pabeigt to līdz jūnijam. Viņš atzīst, ka šis darbs ir neproduktīvs. Saņemti iedzīvotāju ieteikumi pilnībā sakārtot konkrētu posmu, bet rodoties jautājums, kas notiks pārējos. Ielu līdzīgi kā ceļu remonts esot dārgs prieks. Šobrīd notiekot ielu seguma pārbaude un cenu aptauja, lai rastu piemērotāko variantu situācijas uzlabošanai.
Pasaules prakse liecina, ka ar bedrīšu lāpīšanu nav vērts nodarboties. Finansiāli izdevīgāka esot kapitāla ceļu atjaunošana. Piemēram, pērn valstī tikai bedrīšu remontam izlietoti 3, 7 miljoni latu. Speciālisti lēš, ka par šādu summu kapitāli atjaunot iespējams niecīgu ceļa posmu.
Finansējums nepalielinās
Diemžēl cerīgu ceļu nākotni nezīmē arī Latvijas Autoceļu direkcijas Ceļu uzturēšanas pārvaldes Gulbenes rajona nodaļas vadītājs Laimonis Aumeisters. Viņš stāsta, ka šogad Gulbenes rajonam paredzētais ceļu ikdienas uzturēšanas finansējums nav palielinājies. Tie ir 390 000 latu. Apmēram pusi no minētās summas Gulbenes rajonā izlieto autoceļu ikdienas uzturēšanai ziemā. Kopumā valstī ceļu ikdienas uzturēšanai plānoti 18,5 miljoni latu. L.Aumeisters skaidro, ka katru gadu palielinoties arī uzturēšanas izmaksas. Viņš pieļauj, ka Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā arī veicināšot cenu palielinājumu.
Plāno nelielus darbus
Gulbenes rajona nodaļas apkalpes zonā ir 171 kilometrs 1.šķiras un 425 kilometri 2.šķiras valsts ceļu. Šogad uz tiem plānots veikt neliela apjoma darbus. Uz ceļa Cesvaine – Velēna paredzēts sakārtot ūdens novades sistēmu četru kilometru garumā. Uz ceļa Gulbene – Smiltene remontēs Gaujas tiltu. Ievērojama tilta rekonstrukcija nav paredzēta. Tam mainīs segumu un noslīdējušos pandusa (uzbrauktuves) blokus, tāpēc remontam izlietos periodiskās ceļu uzturēšanas līdzekļus. Ceļa Gulbene – Jaungulbene posmā pie Šķieneriem un Stāķiem remontēs asfalta segumu. Uz 1.šķiras valsts ceļiem līdz jūnijam jāaizlāpa arī bedrītes. Pēdējos gados lielākais darba apjoms saistās ar ceļa Ūdrupe – Ranka remontu astoņu kilometru garumā, apgūstot apmēram 490 000 latus.
L.Aumeisters uzskata, ka sliktā stāvoklī ir ceļš Gulbene – Smiltene. No sabrukšanas to pagaidām varot glābt, atjaunojot brauktuves virskārtu. Tas vairs nav iespējams uz ceļa Gulbene – Madona – Pļaviņas, kur virskārta ir sabrukusi un radušies iesēdumi, tāpēc brauktuve jārekonstruē. Autoceļu direkcijas projektu daļas speciālisti strādājot pie rekonstrukcijas projekta ceļam Ērgļi – Jaunpiebalga – Ranka – Saliņkrogs. Būvniecības darbi objektā varētu sākties nākamajā gadā.
“Brauktuves vajadzētu atjaunot vismaz reizi desmit gados, jo remonts dažu kilometru garumā diemžēl kopējo ainu nemaina,” secina L.Aumeisters.
Likvidē speciālos fondus
Tieša un īsa ir rajona padomes galvenās speciālistes Martas Mikolajas atziņa. “Pats par sevi saprotams, ka ceļi pavasaros gandrīz nebūs izbraucami,” saka M.Mikolaja. Viņa atzīst, ka pašvaldības par saviem ceļiem rūpējoties labāk nekā valsts. Kā negatīvu piemēru speciāliste min Autoceļu fonda likvidāciju. Arī pašvaldībām atvēlētie līdzekļi ceļu uzturēšanai šogad nav palielinājušies. Tie ir nedaudz vairāk kā 200 000 latu.
“Diemžēl līdzekļu sadale pašvaldībām vairs nenotiek ne pēc ceļu (ielu) garuma, ne tiltu skaita un tamlīdzīgi. Tā ir proporcionāla pērnā gada līdzekļiem. Šogad palielināts akcīzes nodoklis. Tas nozīmē, ka līdzekļu ceļu uzturēšanai varētu būt vairāk, tomēr valdības lēmums bija nepielūdzams – likvidējami visi speciālie fondi. To, kas notiks nākamajā gadā, ir grūti paredzēt,” situāciju raksturo M.Mikolaja.
Pašvaldībām pienākas 30 procenti no akcīzes nodokļa un no transportlīdzekļu nodevas. Pārējā daļa – valsts ceļu uzturēšanai. Iepriekšējos gados šī summa bijusi mainīga. Šogad, lai gan akcīzes nodoklis ir lielāks, naudas vairāk nebūs, toties katru mēnesi konstanti no tā piešķirs 12. daļu.
Izveidots rezerves fonds
Ar pašvaldībām atvēlētajiem līdzekļiem pietiek tikai ceļu uzturēšanai – kaisīšanai, greiderēšanai, ceļa zīmju uzstādīšanai un krūmu izciršanai. Ceļa klātnes atjaunošanai pašvaldībām naudas praktiski nav, jo viena kilometra atjaunošana izmaksā vairāk nekā 10 000 latu. Tā ir aptuvenā summa, ar ko pagastam jāiztiek visu gadu, tāpēc rajonā izveidots rezerves fonds. Tajā ieskaita 20 procentus no akcīzes nodokļa.
Atsevišķas pašvaldības izstrādā nelielus projektus un saremontē nelielus ceļa posmus. Pērn remontdarbi veikti Stāmerienas pagastā, Lejasciema centrā, nedaudz arī Gulbenes pilsētā pie Brīvības pieminekļa. Šogad līdzekļus no rezerves fonda plānots atvēlēt pašvaldībām, kas desmit gadu laikā, kopš pastāv ceļu fonds, nav realizējušas nevienu projektu. Tas ir Līgo pagasts un Beļavas pagasta Ozolkalns. Diemžēl ceļu seguma atjaunošana pāris kilometru garumā līdzinās pilienam jūrā, jo ir pašvaldības, kur pagasta ceļu kopējais garums ir 80 kilometri. Lai tos pilnībā atjaunotu, nepieciešami astoņi miljoni latu.
Satiksme kļūst intensīvāka
Skaitļi ir nepielūdzami, bet realitāte uz valsts un pašvaldību ceļiem vēl nepielūdzamāka. Iespējams, situācija būtu labāka, ja kravu pārvadātāji ievērotu, ar cik smagu kravu drīkst pārvietoties. Izrādās, ka dalāmās kravas kopējā masa nevar pārsniegt 40 tonnas. Diemžēl veiktajās pārbaudēs svari rāda, ka vairākos gadījumos masa pārsniedz pat 90 tonnas. Ceļi noveco, satiksme kļūst intensīvāka, bet kravu pārvadātāji – neapzinīgāki.
