Bieži pēdējās nedēļās esmu klātesoša sarunās, kurās virmo daudzi “kovidjautājumi”. Jautājumu loks ir plašs un norāda, ka daudzi tomēr cenšas rast skaidrojumu tam, kas notiek sabiedrībā, tam, ko prasa valdība, un tam, kā tas skar pašus. Diemžēl nereti šī skaidrojumu meklēšana mūs sadala jau divās frontēs, kur abas puses viena otru nedzird. Oficiālo mediju dienaskārtībā regulāri nonāk liels apjoms informācijas, kas skaidro un norāda, kas katram sabiedrības loceklim būtu jādara. Turpretī komentāros, sociālajos medijos un arī mājsaimniecību virtuvēs nerimstas sarunas ar asiem jautājumiem, šaubām un pieredzi šajā otrajā aktivizētajā ierobežojumu periodā. Pieredzes atklāj, ka noteikumu interpretēšana ne vienmēr ir cilvēcīga. Vārdam “cilvēcīgs” vispār ir vienkāršs skaidrojums – tāds cilvēks, kas izturas pret citiem ar cieņu un atsaucību, un tāds, kurā izpaužas šīs īpašības. Ievērojot valstī noteiktos ierobežojumus un rekomendācijas, ir īpaši svarīgi nepazaudēt šo cilvēcīgo cilvēku sevī. Ja sabiedriskā vietā kāds sirmgalvis ir iekāpis tavā “personīgo divu metru kvadrātā”, tu taču vari viņu publiski nekaunināt, bet pakāpties pats nostāk. Dzirdēju stāstu, ka pārdevēja rupjā veidā izraidīja no veikala vienīgo pircēju, jo tam nebija maskas. Viņa gan saprotot, ka pircējs ir viens, telpas platība liela un prece ātri tiks nopirkta, bet “negribot pazaudēt darbu”. Es savukārt saprotu – jā, ir klajā laisti noteikumi, bet nekur tajos nav punkta, kas mūs paralizē spējā būt laipniem un cilvēcīgiem. Arī mans bērns nonāca pārprastā “noteikumu pielietošanas” virpulī. Prasot kādā mūsu pilsētas iestādē atslēgu labierīcībām, bērnam tika lūgts dezinficēt rokas. Bērns paskaidroja, ka rokām virsū nepūtīs, jo ir alerģija pret šiem līdzekļiem. Uz to atbilde bija īsa – atslēgu nedošot. Pēc tam šajā iestādē šo situāciju izrunājot, nonācām pie kopsaucēja, kas atklājas arī vadlīnijās – galvenais tomēr ir roku mazgāšana, ja iestāde nevar nodrošināt to, tad izsniedz dezinfekcijas līdzekļus. Atteikt pakalpojumu var tam, kurš atklāti izrāda pamanāmas slimības pazīmes. Diemžēl daudzviet zūd cilvēcība. Iejūtība, tāpat kā otra viedokļa uzklausīšana, to nemēģinot diskreditēt, ir atkarīga no katra cilvēka. Sistēma var nodrošināt mums dažādus pasākumus un rekomendācijas, lai ierobežotu vīrusu, bet nekur starp rindiņām nav atklāti aicinājumi uz neiecietību, vardarbību vai varas pārākuma paušanu rupjā veidā.
