Kā dzīvo un jūtas 21% Latvijas iedzīvotāju, kuriem nav pieejams internets? Tie ir ne tikai gados veci cilvēki, bet arī tie, kuru finansiālās iespējas vai prasmes liedz iegādāties un izmantot modernās tehnoloģijas. Gandrīz 60 % Latvijas iedzīvotāju prasmes darbā ar datoru un viedtālruni ir sliktas vai arī to nav. Tāpēc laikā, kad valsts iestādes un uzņēmumi, kuri sniedz pakalpojumus iedzīvotājiem, cenšas tos nodrošināt elektroniski, tiek aktualizēta šī problēma. Tā tas nav tikai Latvijā. Arī Eiropas Savienības digitalizācijas pētījumā norādīts, ka apmēram 4 no 10 cilvēkiem neizmanto internetu regulāri. Jautājums – vai valstij ir jārēķinās ar to, ka vienmēr būs cilvēki, kuri nevar vai negrib lietot internetu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jautājumos Edmunds Beļskis atzīst, ka ir grupas, kas nav un nekad nebūs “pieslēgtas” internetam, taču ir jācenšas šos cilvēkus pārliecināt, ka tas ir ērtāk. Turklāt prasme izmantot modernās tehnoloģijas ļauj atrast labāku darbu.
Latvijā pieteikumi platību maksājumiem un gada ienākumu deklarācijas ir jāiesniedz tikai elektroniski. Šķiet, kas tur – apsēdies pie datora un aizpildi, jo arvien tiek uzsvērts, ka šādu iespēju par brīvu var izmantot bibliotēkās. Tiek uzsvērts, ka valstī ir 800 publiskās bibliotēkas, taču nevajadzētu aizmirst, ka to darbalaiks daudzviet ir ierobežots. Ja cilvēks tajā laikā ir savā darbavietā, tad viņam jāmeklē citas iespējas, kuru patiesībā nemaz nav tik daudz. Arī vienotais klientu apkalpošanas centrs strādā no līdz. Turklāt daudzi jo daudzi, kam darbs pie datora nav svešs, secina – aizpildīt elektronisko deklarāciju nebūt nav ne viegli, ne vienkārši, tāpēc nereti ir jāmeklē palīdzība. Lauku atbalsta dienesta un Valsts ieņēmumu dienesta darbinieki var apliecināt, ka nākas labot daudz pieļautu kļūdu. Protams, iestādēs elektronisko datu apstrādes process ir ātrāks un vieglāks, bet to iesniedzējiem nākas papūlēties.
Vēloties samazināt izmaksas, piemēram, sūtot rēķinus pa pastu, tiek piedāvāts tos saņemt e-pastā. Turklāt piedāvājumu saņemt elektroniskos rēķinus kļūst arvien vairāk. Tas nozīmē, ka gribot negribot ir jāiegādājas dators. Savulaik diskutēja par maznodrošināto iedzīvotāju iespējām tikt pie dekoderiem televīzijas pārraižu uztveršanai. Tagad visiem bez ierunām jāpieņem progress gan norēķinos ar banku, gan citos pakalpojumos. Tomēr tehnoloģiju uzvaras gājiens, ar kuru tā lepojamies, nebūt nav tik spožs – daudzviet laukos internets gan ir, bet ļoti lēns. Kāds labums uzņēmējam no optiskā interneta kabeļa novada centrā, ja viņa darbības vietā tīkls strādā gliemeža ātrumā? Portālā “Diena.lv/nepieslegtie” ir izveidota interaktīvā karte, kur iedzīvotāji aicināti ziņot par vietām, kurās ir problēmas izmantot internetu.
