Plānojot turpmāko bērnudārzu infrastruktūras attīstību, Reģionālās attīstības un pašvaldību pašreizējie likumi paredz līdzekļus piešķirt novadu nozīmes apdzīvotajiem centriem.
Plānojot turpmāko bērnudārzu infrastruktūras attīstību, Reģionālās attīstības un pašvaldību pašreizējie likumi paredz līdzekļus piešķirt novadu nozīmes apdzīvotajiem centriem. Kā plānos bērnudārzu finansējumu, veidojoties novadiem Gulbenes rajonā?
Esmu bijusi pieredzes apmaiņā Amatas novadā, kas apvienojis divas pašvaldības. Tajās vēsturiski ir deviņi ciemi un nav galvenā novada centra! Novadā ir trīs bērundārzi. Kā tad būs turpmāk? Satrauc nostādnes, kas neatbilst reālajai dzīvei.
Latvijā līdz šim apdzīvojuma struktūra valstiski nav noteikta, nav formulēts, kāda atbilstība ir novada nozīmes centram un kāda – vietējās nozīmes centram. Šo nosacījumu definējums jau vairākas reizes iztirzāts projektos, bet apstiprinājuma valdībā pagaidām nav bijis.
Reģionā – Vidzemes attīstības teritorijas plānojuma izstrādē – ir noteikti kritēriji, kādiem pakalpojumiem būtu jābūt pieejamiem novada nozīmes centrā un kādiem – vietējās nozīmes centrā. Iznāca, ka novada nozīmes centri Gulbenes rajonā, kas atbilst plānotajam pakalpojumu grozam, no tagadējiem pagastiem ir Lejasciems, Lizums un Jaungulbene tikai tādā gadījumā, ja to savieno ar Gulbīti, izveidojot dvīņu ciemu. Pārējie rajona pagasti būtu kā vietējās nozīmes centri.
Nesakārtotie likumi un normatīvie akti rada jucekli. Pakalpojumiem jābūt pieejamiem iedzīvotājiem ikvienā ciemā. Par to jādomā arī, plānojot administratīvi teritoriālo reformu. Gulbenes rajonā ir vairākas pašvaldības, kas vēsturiski radušās, apvienojoties vairākiem ciemiem. Tā, piemēram, Jaungulbenē ir trīs ciemi, bet Strados – pieci, Beļavā – pieci. Beļavā ir viens centrs, bet Strados vispār nav vienota centra. Lejasciemā ir divi ciemi, kā arī vēl trešā apdzīvotā vieta – Mālmuiža. Līdzīgi ir citos Gulbenes rajona pagastos. Tajos visos jau tagad jūt grūtības, nodrošinot pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem visos ciemos. Latvijas pirmās brīvvalsts laikā bija lieli apriņķi, savukārt pašvaldības (pagasti) nebija lielas. Tāpēc nav tādas pieredzes, mazo pagastu vietā veidojoties lielām pašvaldībām. Esmu bijusi pieredzes apmaiņā uz Amatas novadu, kur apvienojušies tikai divi pagasti. Tur pašvaldības vadītāja teica, ka, lai risinātu vietējā līmeņa problēmas, teritorija ir par lielu pat šajā variantā.
Veidojoties novadiem, netiek plānota pakalpojumu centralizācija. Pakalpojumi iedzīvotājiem jāsaņem arī nomalēs, pašvaldībai jānodrošina, lai pakalpojumi būtu pieejami un lai to cena būtu iedzīvotājiem reāla.
Līdz 2008.gada beigām Latvijā pašvaldībām dota vaļa apvienoties pēc brīvprātības principa, pretendējot uz valsts finansiālu atbalstu šo aktivitāšu realizēšanai. Līdz novadu pašvaldību vēlēšanām tās pašvaldības, kas labprātīgi nebūs iekļāvušās jaunizveidotajos novados, visticamāk, kādam veidojumam pievienos automātiski. Tāda ir perspektīva, kurā, iespējams, būs korekcijas.
Martas Mikolajas, Gulbenes rajona padomes pašvaldību un reģionālās attīstības nodaļas teritorijas plānotājas, sacīto pierakstīja Diāna Odumiņa
