Ar gaidām un guntiņām mēnesi kopām Spārītes parka teritoriju, savācot tajā sadzīves atkritumus. Diemžēl bija un ir grūti izprast to cilvēku rīcību, kas uzskata, ka parks ir vieta, kur izmest visu, kas nav vajadzīgs.
Ar gaidām un guntiņām mēnesi kopām Spārītes parka teritoriju, savācot tajā sadzīves atkritumus. Diemžēl bija un ir grūti izprast to cilvēku rīcību, kas uzskata, ka parks ir vieta, kur izmest visu, kas nav vajadzīgs.
Kopīgi secinājām, ka Gulbenē kāda sabiedrības daļa ir slima, jo apzinīgi un kārtīgi ļaudis tā nerīkotos. Katru rītu vērojam, kā agrās rīta stundās ielās un skvēros rosās sētnieki, kas gādā, lai pilsēta būtu sakopta, bet vai protam cienīt viņu darbu? Nesaprotu, vai ir tik grūti izsmēķus, tukšas cigarešu kārbas, folijas čipsu maisiņus, konfekšu papīrus, plastmasas pudeles un citu iemest atkritumu urnā, nevis kur pagadās?
Man ir žēl veco cilvēku pūļu, kas dzīvo privātajās mājās un cenšas turēt kārtībā to apkārtni. Diemžēl daudzi vairs nespēj cīnīties ar piegružotājiem, kas pāri žogam pārsviež pudeli vai tukšu čipsu paku.
Cilvēki kopš senatnes veidojuši parkus un daiļdārzus. Parkos centušies ieviest arvien jaunas koku sugas. Arī Spārītes parks ir unikāls, jo tajā ir vismaz 34 koku sugas, kas piemērotas vietējiem apstākļiem. Atceros, ka ar skolotājas Līvijas Liepas gādību savulaik izgatavoja vairāk nekā 100 metāla plāksnītes. Uz tām bija norādīta koku suga un izcelsme. Plāksnīti novietoja pie katra no jauna iestādītā kociņa. Daudz paveica Gulbenes astoņgadīgās skolas Zaļās patruļas dalībnieki.
Parkos daudz paveikuši Gulbenes pilsētas domes labiekārtošanas iestādes darbinieki, izgriežot bojātos kokus un krūmus, sakopjot dīķu apkārtni, ierīkojot soliņus un urnas atkritumiem. Viņi dara visu, lai cilvēki varētu labi atpūsties, bet arī šo cilvēku darbu neprotam cienīt.
Uzskatu, ka bērniem kultūra jāiemāca ģimenē. Jāiemāca mīlēt un saudzēt skaisto, kas ir apkārt. Vai to protam?
97.gaidu vienības vadītājas Intas Vilkas pārdomas pierakstījusi Malda Ilgaža
