Baltijas brāļu kariņi nākamajās paaudzēs varētu ieņemt stabilu vietu kā paliekoša anekdošu tēma.
Lidojošais konflikts
Pirms vairākiem gadiem Latvijai ar Igauniju izcēlās kas līdzīgs reņģu kariem, tagad ar Lietuvu varētu sanākt nelielas “aeroplānu kaujas”. Tiesa, gaisa apšaudes un katapultēšanās no degošiem lidaparātiem varētu nebūt, taču lietišķā līmenī dažādas nebūšanas, iespējams, arī neies secen. Pusizputējusī Lietuvas aviosabiedrība “flyLAL” iesniegusi prasību Viļņas tiesā pret Latvijas lidsabiedrību “airBaltic” un Rīgas lidostu par iespējamiem konkurences pārkāpumiem, kas lietuviešiem esot radījuši 40 miljonu latu zaudējumus. Pēc sākotnējās informācijas, tiesa kā nodrošinājumu arestējusi “airBaltic” un Rīgas lidostas īpašumus, tomēr joprojām nav pārliecības par notikušā atbilstību juridiskajai procedūrai. Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers lietuviešu rīcību jau nodēvējis par nekorektu un izteicies, ka tā viņiem “dārgi izmaksās”.
Īpašumi atmatā
Patiesībā Latvija ir bagātāka, nekā tās vara domā, šāda pārliecība rodas pēc jaunākā Valsts kontroles paziņojuma. Revīzijās konstatētas gan nebūšanas ar algu sistēmu, gan arī secināts, ka vairākas valsts un pašvaldību iestādes pērn nebija apzinājušas sev piederošos nekustamos īpašumus – konstatētas kļūdas pamatlīdzekļu uzskaitē nepilna pusmiljarda jeb “nieka” 490,38 miljonu latu apmērā. Savukārt algu lietās valda vēl redzamāks “bardaks” – par vienāda apjoma darbu tiek maksāts dažāds atalgojums, turklāt, piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijā prēmijas veidojušas pat trešdaļu no algu fonda izmaksām. Savukārt kāds Satiksmes ministrijas ierēdnis gada laikā papildinājis savu budžetu ar… 14 prēmijām.
Kas te notiek ar degvielas cenām?
Nav pirmā reize, kad Latvijas sabiedrība pauž neizpratni par dīvainībām un savādām tendencēm Latvijas degvielas tirgū. Turklāt konstatētas arī dažas “likumnesakarības” attiecībā pret tā dēvētajām pasaules cenām – ES pēdējos divarpus mēnešos 95. markas benzīna mazumtirdzniecības cena samazinājusies par nepilniem sešiem procentiem, Latvijā kritums bijis uz pusi mazāks. Īpaši pārliecinoši neizklausās arī tirgotāju izteikumi par “dārgāk iepirktām rezervēm”, sevišķi kontekstā ar to, kā skaitļi degvielas uzpildes staciju tablo reaģē uz naftas cenu kāpumiem.
Savs spiegu skandāls
Neilgi pēc spiegu skandāla nākšanas gaismā ziemeļu kaimiņvalstī atklājies, ka arī Latvijas teritorijā strādā kāds visai aizdomīgs diplomātiska līmeņa personāžs. Pēc sākotnējām ziņām, Krievijas vēstnieka Latvijā padomnieks Aleksandrs Hapilovs strādājis savas valsts vēstniecībā Gruzijā, bet, iespējams, izraidīts par spiegošanu Krievijas labā. Oficiālajos paziņojumos gan apgalvots, ka Tbilisi viņš pametis, beidzoties pienākumu pildīšanas termiņam. Tas nav traucējis publiskajā telpā rasties mītam par iespējamu provokatīvu rīcību Latvijas teritorijā, kas varētu izraisīt vismaz “graujošas” sekas.
Prēmijas, akcīze, netikumi
Laikā, kad vairākas nozares cīnās rast iespēju paaugstināt strādājošo algas, bet valdība jau šķietami samierinājusies ar gaidāmajiem protesta pasākumiem, par krīzi nesūdzas VOAVA darbinieki – kaut gan izsludināts taupības režīms, aģentūras direktore Lūcija Akermane parakstījusi rīkojumu par prēmiju piešķiršanu algas apmērā piecas reizes gadā. Ar vārdiem “kāds patlaban ir pamatojums prēmiju piešķiršanai, tikai ikdienas darbs” neapmierinātību par notikušo izteicis veselības ministrs Ivars Eglītis. Savukārt Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas un Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē deputāti, kas zina, raduši risinājumu, kur ņemt līdzekļus veselības aprūpē strādājošo algu paaugstināšanai, rosinot ievērojami celt akcīzes nodokli degvīnam un tabakai. Lai kāds arī būs šā priekšlikuma tālākais liktenis, ir skaidrs, ka ar decembri “iemešana” un uzpīpēšana izmaksās dārgāk, kā to paredz jau iepriekš apstiprinātie grozījumi.
