Lizuma velniņš kā jau velniņam pienākas sacēlis traci – to tā mīlīgi varētu teikt, ja lieta faktiski nebūtu pavisam nopietna. Luterāņu draudzes mācītājs aicinājis ķerties pie drakoniska veida un “Gosupes velniņu” Lizumā novākt, jo tā esot velna (sātana) slavināšana. Šis paziņojums cilvēkiem atrāvis, tā teikt, vaļā visas slūžas. Lai arī mācītāja nolūks, es ceru, tāds nebija, bet paradokss, ka tieši cilvēku melnāko pusi tas atvēris – dusmas, niknums izteikumos, pat draudi zvēro anonīmajā interneta vidē, publiski visi izsakās drusku smalkāk. Lai piedod man mācītājs, draudze, jo no sirds cienu viņu ticību, tomēr šāds mācītāja paziņojums – novākt “Gosupes velniņu” – man šķiet agresīva sava viedokļa paušana un uzspiešana. Kaut ko man tas uzreiz atgādina. Jā, mums taču tik ļoti nepatīk, kā agresīvi savu ticību sludina musulmaņi. Man visu dzīvi ir licies, ka baznīcas un visu konfesiju mērķis ir mācīt cilvēkus būt labiem, iejūtīgiem, tolerantiem, cienīt citu viedokļus un aicināt visus uz mierīgu līdzāspastāvēšanu. Skaidrs, ka lielākā sabiedrības daļa “Gosupes velniņu” uztver un saista vienīgi ar pasaku un teiku tēlu un novērtē kā novadnieka Viļa Zvaigznīša mākslas darbu. Un patiesi – vai nākamais solis būs aicinājums sadedzināt pasaku grāmatas vai izņem tās no bibliotēkām? Tas “Gosupes velniņa” milzīgais ļaunums – man šķiet tāda mākslīga ienaidnieka izdomāšana. Bet, protams, paldies mācītājam par tēmas aktualizēšanu, kas spēja izraisīt tik plašu diskusiju un par kuru katram ir savs viedoklis, taču pavisam droši ir arī tas, ka ir daudz citu smagāku problēmu, par ko patiesi vajadzētu satraukties, diskutēt un aizdomāties. Manuprāt, “Gosupes velniņš” ir un paliks kā viens no Lizuma atpazīstamības simboliem un Vilis Zvaigznītis – kā nozīmīgs novadnieks, jo tā ir mūsu kultūrvēsture. Šodienas laikrakstā var lasīt, kā tapa velniņš, un arī secināt, ka tas visai maz arī saistās ar padomju propagandu.
