Gadu mijā daudzi cilvēki sev, citiem cilvēkiem dod kādu solījumu vai apņemas sevī kaut ko darīt citādāk, labāk.
Gadu mijā daudzi cilvēki sev, citiem cilvēkiem dod kādu solījumu vai apņemas sevī kaut ko darīt citādāk, labāk. Bet arī mūsu ikdiena ir pilna ar dažādiem solījumiem – lielākiem, mazākiem, nozīmīgākiem un ne tik nozīmīgiem.
Pirms dažām dienām televīzijā dzirdēju, ka Lielbritānijā ir veikts pētījums par jaunā gada solījumiem un ka katrs trešais tiekot pārkāpts jau pirmajā nedēļā. Kopumā populārākie jaunā gada solījumi Lielbritānijā esot smēķēšanas atmešana, svara samazināšana un pievēršanās veselīgākam uzturam.
Pieļauju, ka arī daudzi sev jaunajā gadā ir izvirzījuši kādu apņemšanos. Uzskatu, ja cilvēks ir mērķtiecīgs un viņam vajag tikai kaut kādu apstākļu sakritību, lai apņemšanos sāktu īstenot, tad noder gadu mijas laiks. Tomēr tiem, kas vārda “solījums” nozīmi neizprot un mētājas ar to, nelīdzēs ne gadu mija, ne brīnišķīgākā mūža diena, ne kaut kas cits. Vēl grūtāk būs citiem, uz kuriem solījums attieksies – kuri gaidīs, kad to sāks īstenot, bet tas nenotiks un nenotiks. Izteikts vārds nav paņemams atpakaļ, tāpat kā izliets ūdens nav sasmeļams, tādēļ daļai cilvēku vajadzētu daudz rūpīgāk pārdomāt runāto – solīto. Tiesa, reizēm cilvēki sarunā un sasola tik daudz muļķību, ka ir jāspēj pašiem būt gana gudriem un uzreiz izvērtēt, uz ko varam cerēt. Un jāatceras, ka mēs varam solītājam piedot to, ko viņš patiesi nevar izdarīt, bet ne to, ko viņš negrib izdarīt…
Sabiedrība diemžēl ļoti daudzos solījumos ir vīlusies – politiķu, uzņēmēju, atbildīgu amatpersonu solītajā, tādēļ arvien neticīgāk uztver teikto. Atliek vien novēlēt, lai Ugunīgās Cūkas gadā viņi mazāk sola, bet vairāk dara. Neņemos apgalvot, ka ir kāds, kas vienmēr visu solīto līdz pēdējam niekam ir izpildījis – varbūt jau ir. Galvenais ir nesākt apsolīt to, kas mums vēl nepieder, jo tad var zust vēlme turpināt cīņu, lai to iegūtu. Tādēļ jaunajā gadā nemētāsimies ar tukšiem solījumiem!
