Skolēnu skaitam neatbilstošais skolu tīkls Gulbenes novadā – šis jautājums joprojām nav zaudējis aktualitāti. Tāpat kā vēl daudzi citi. Vēlētāji ir novērojuši, ka Gulbenes novada dome bieži vien nesteidzas izlemt jautājumus, kas būtiski svarīgi lielai iedzīvotāju daļai un pašvaldības budžetam. Vai “gumijas stiepšana” ir uzskatāma par demokrātijas pazīmi? Par to saruna ar Gulbenes novada domes priekšsēdētāju Sandru Daudziņu.
– Deputāti kardinālos jautājumos nevienojas balsojumā. Vai nav tā, ka dažus jautājumus nemaz nav bijis vērts apspriest?
– Mūsu lēmumi ir dažādi. Viedokļi par vienu un to pašu jautājumu bieži vien ir pretrunīgi. Kas vienam ir labi, tas otram ir slikti. Ikviens deputātu balsojums būs kādam par labu un kādam par sliktu. Vai ir iespējams tāds lēmums, kas dos labumu pilnīgi visām ieinteresētajām pusēm? Arī skolu jautājumā. Mums katram ir savs viedoklis. Kurš ir pareizais?
Protams, mēs neesam speciālisti visās jomās. Tāpēc mēs uzklausām visus ieinteresētos, uzklausām savus speciālistus, kas gatavo lēmumu projektus. Prakse liecina, ka reizēm deputāti balsojumā atturas.
– Vai plānojat kādā tuvākajā domes sēdē atgriezties pie skolu jautājuma?
– Domes izglītības nodaļas darbinieki ir nākuši klajā ar savu redzējumu par skolu tīklu novadā turpmākajos gados. Tas ir iztirzāts darba grupā, kura to akceptēja. Vai šo redzējumu apstiprināt, par to būs jālemj deputātiem.
– Nākamajā mācību gadā laikam nav sagaidāms kardināls risinājums novada skolu jautājumā?
– Mums tagad nav pamata pārskatīt iepriekš pieņemto lēmumu. Saskaņā ar Izglītības likumu nemaz nevaram paspēt nākamajā mācību gadā veikt reformu. Tam būtu bijis jānotiek pusgadu pirms jauna mācību gada sākumam. Lai pārskatītu šo lēmumu, būtu jārodas jauniem apstākļiem.
– Piemēram, naudas trūkums novada budžetā!
– Ja definējam, ka konkrētā lauku skola mums ir vajadzīga kā pierobežas, kā sporta, kā ekoloģiskā skola, tad mums arī ir uz kā rēķina iedalīt finansējumu šādai izglītības iestādei. Pieļauju – tieši šādi mums būs jādomā un daudzos gadījumos arī attiecīgi jārīkojas.
Nav runa par to, ka lauku skolas vispār būtus jāslēdz un jāveido lieli skolu kombināti pilsētā. Vienmēr būs tādi bērni un vecāki, kas izvēlēsies tieši mazās lauku skolas. Un būs arī tādi, kuri gribēs uzsākt mācības lielajās skolās, kurās ir lieli klašu kolektīvi. Un būs pilsētas bērni, kas katru rītu dosies uz skolu tuvējā pagastā. Ir pilnīgi skaidrs, ka viņi atradīs, kuru lauku skolu apmeklēt pat tad, ja kāda no tām pēkšņi būs slēgta. Vienmēr kādam būs pretreakcija. Nekad nevienam nevar norādīt skolu, kurā mācīties. Vecāki kopā ar bērnu izvēli izdara paši.
– Deputātiem pieņemt drosmīgus lēmumus ir cilvēciski grūti?
– Laikam gan. Tā tas ir ne tikai skolu jautājumā, arī daudzos citos, kad lēmumi nav viegli. Taču katram ir argumenti, kāpēc tā un ne citādi. Kādam emocijas ņem virsroku. Tas ir saprotami. Sevišķi tāpēc, ka visi cits citu pazīstam. Kā lai lemj par skolas slēgšanu, ja šajā skolā mācījušies radi, draugi, paziņas no paaudzes paaudzē, ja ir pazīstami šīs skolas skolotāji, kuriem taču vajag darbu?! Tas viss tā ir. Jādomā tikai, lai rezultātā cietēji nebūtu bērni, par kuru izglītības kvalitāti mēs esam atbildīgi. Sāpīgi. Prātīgi būtu pieņemt lēmumu par skolu tīkla optimizāciju tuvākajiem gadiem, nevis katru gadu izstrādāt jaunus plānus.
– Apvienotās klases – tas tomēr ir signāls, ka skolēnu trūkst!
– Tādas ir Siltāju, Gulbīša, Daukstes skola. Visas atrodas aptuveni desmit kilometru attālumā cita no citas. Jau apvienojam pa trim klasēm. Cik vēl apvienosim? Kāda būs mācību kvalitāte?
– Varbūt ir jānobriest lēmuma pieņemšanai…
– Var jau būt, ka var gaidīt. Būs brīdis, kad skolas direktors vai pagasta pārvaldnieks pats atnāks ar ierosinājumu. Pārrunas notiek arī ar izglītības darbiniekiem. Domnieku un deputātu darba grupa, kas pēta situāciju, ir bijusi katrā skolā. Diskusija notiek. Varbūt ir drosmīgi jānolemj, kādam jābūt minimālajam skolēnu skaitam, lai izglītības iestāde varētu pastāvēt. Vai tie būs 30 vai 40, vai 50 skolēni? Ja mēs, deputāti, varētu vienoties par šo kritisko robežu! Tas jau būtu kritērijs, kas derētu laukiem. Pilsētā ir vajadzīgi citi kritēriji.
– Lauku bērni šodien vispār tiek uz skolu?
– Līdz Gulbenes novada izveidei bija tikai trīs tādas pašvaldības, kas nebija nokārtojušas savu skolēnu vešanu uz skolu. Visiem pārējiem pagastiem šim nolūkam jau bija savs transports. Piemēram, Līgo pagastam ir savs mikroautobuss, Jaungulbenes pagastam ir autobuss, Daukstu pagastam ir autobuss. Tūlīt pašvaldībai vēl būs jauni papildu autobusi, kurus sola Šveices programma. Kā zināms, mums ir pašvaldības uzņēmums “Gulbenes autobuss”. Domāju, ka agri vai vēlu dzīve mūs piespiedīs šos risinājumus meklēt. Mēs taču redzam statistiku, redzam dzimstību un bērnu skaitu novadā!
– Deputāti pārstāv partijas. Tām taču ir sava nostāja, kā risināt problēmas!
– Vai deputātus vajadzētu censties pārliecināt? Vados pēc principa, ka katrs ievēlētais deputāts ir personība un ka katra viedoklis ir cienījams un respektējams. Neuzskatu, ka mana versija būs tā simtprocentīgi pareizā. Tādu atbildību neuzņemos. Lai deputāti balso! Kā nobalso, tā tam ir jābūt!
– Vai vienmēr deputātiem pirms balsojuma ir pietiekami informācijas?
– Piemēram, skolu jautājumā – noteikti! Deputātu un domes darbinieku grupa trīs mēnešus veica izpēti. Šajā darba grupā iekļāvās arī tie deputāti, kas atturējās balsojumā par Siltāju skolas slēgšanu. Ir viss izrunāts deputātu komitejās, ir viss izdiskutēts. Mums nav gandrīz neviena tāda deputāta, kas apmeklētu tikai domes sēdes. Lielākā daļa iepriekš piedalās komiteju sēdēs un darba grupās. Deputāti nav pasīvi. Ir visas iespējas pašam pirms domes sēdes iegūt informāciju patstāvīgi vai jautāt. Gaidāmās domes sēdes materiāli katram deputātam elektroniski tiek nosūtīti vismaz trīs dienas iepriekš. Nav izslēgts, ka atsevišķās lietās tomēr deputātos ir nesapratne. Tad tas ir korekti – atturēties balsojumā, ja patiešām deputātam nav sava viedokļa.
– Vēl viens sāpīgs jautājums – dārgā centrālapkure pilsētā. Vai tur būs kāds pozitīvs risinājums?
– Deputātu darba grupa joprojām pēta šo jautājumu. Redzēs, kā viņiem veiksies. Gaidīsim viņu vērtējumu un situācijas analīzi. Nesen tikos ar siltumapgādes nodrošinātāja – SIA „Vidzemes enerģija” – pārstāvjiem. Viņi solīja, ka ir iespēja pārskatīt apkures tarifu un samazināt to uz nākamo apkures sezonu vai vismaz nākamā gada sākumā.
– Vai darba grupai ir kādas aizdomas par SIA “Vidzemes enerģija” darba metodēm?
– Tās aizdomas ir radušās no iedzīvotāju jautājumiem un no nenoskaidrotās informācijas. Tā kā domē nav atsevišķa darbinieka, kas būtu atbildīgs par sadarbību ar SIA ”Vidzemes enerģija”, mēs veidojām darba grupu no deputātiem. Arī viņiem bija daudz jautājumu un šaubu. Tagad visā ir skaidrība. Taču jāsaka, ka siltuma tarifu pilsētā domei iespaidot tiešā veidā ir grūti, jo tarifu apstiprina sabiedrisko pakalpojumu regulators. Tam nav pienākums pašvaldību iepazīstināt ar jauno siltuma tarifu Gulbenē, pirms tas tiek apstiprināts. Par tarifa saskaņošanu vispār nav pat runa! Iznāk, ka pašvaldība ir tāds pats SIA „Vidzemes enerģija” klients kā iedzīvotāji, atšķirība tikai tā, ka dome patērē siltumu lielākā apjomā un maksā vairāk.
– Vai nav tā, ka iedzīvotāji iekrājuši katastrofālu parādu, nespējot maksāt par siltumu?
– SIA “Vidzemes enerģija” apgalvo, ka satraukumam nav pamata.
– Un tomēr. Kāpēc mums Gulbenē par siltumu jāmaksā tik daudz?
– Iedzīvotāju skaits pilsētā lielā mērā nosaka to, ka pie mums komunālie pakalpojumi, tajā skaitā centrālapkure, izmaksā dārgi. Lielajās pilsētās ir vairāk pakalpojumu ņēmēju, viņiem kopā samaksāt ir vieglāk. Ja Gulbenē būtu vēl desmit lielās daudzdzīvokļu mājas, noteikti siltuma tarifs būtu mazāks. Taču ir tā, kā ir. Vienlaikus nevaram sacīt, ka tas mūs apmierina. Viss Gulbenē ir sakārtots apkures jomā, tikai neapmierina augstais tarifs, kas sakrīt ar ekonomisko krīzi. Šī apkures sezona beigsies, un sāksim intensīvi domāt par nākamo. Darīsim, ko varam, lai tomēr Gulbenē siltuma tarifs kļūtu mazāks.
– Bezdarbs novadā palielinās…
– Jā, vēl nesen dzīve mūsu pusē gāja augšup. Bezdarba līmenis bija zem pieciem procentiem. Tas nozīmē, ka darba nebija tikai tiem, kas nevēlējās strādāt. Tagad situācija ir cita. Jaunākie dati liecina, ka bezdarba kritums ir apstājies. Tomēr pagaidām nav paredzams, ka novadā varētu rasties jaunas darba vietas, kaut gan tas būtu ļoti labi.
– Tajā pašā laikā novadā turpinās dažādu projektu virzīšana?
– Projektus atbalstām, bet, ja tie saņems finansējumu no malas un mums būs jāparaksta līgumi par šo projektu realizāciju, baidos, ka mēs atkal atgriezīsimies sākuma punktā un lemsim, ir vai nav patiešām visi šie projekti jāīsteno. Tā jau ir bijis iepriekš, kā, piemēram, lauzām līgumu par miljons latu vērtās sporta halles būvniecību Beļavā.
