Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis izteicis ierosinājumu, ka 1.klasē vajadzētu mācīties bērniem no sešu gadu vecuma.
Ilvita Kļaviņa, divu bērnu māmiņa
Es noteikti domāju, ka no sešu gadu vecuma bērnam nevajadzētu sākt mācīties skolā. Neesmu eksperte tādos jautājumos, kā bērns ir attīstījies, vai viņš ir spējīgs uzsūkt skolas piedāvāto mācību vielu, bet uz to raugos no mammas viedokļa. Manuprāt, jau tā mūsu pasaule tik ātri bērnam liek būt pieaugušam, ka mācību uzsākšana 1.klasē septiņu gadu vecumā ir tā brīnišķīgā iespēja paildzināt bērnību. Lai bērns vairāk paspēlējas, lai izbauda šo bērnišķīgo brīvību! Jau tā bērniem skolas somas ir tik ārkārtīgi smagas. Ārkārtīgi liela ir arī atbildība skolā par visu. Arī mācību programmas nav vieglas. Viennozīmīgi, ka skolā nevajadzētu sūtīt bērnus jau sešu gadu vecumā. Bērns taču tāpat izmācīsies, tāpat kļūs par kādas profesijas speciālistu. Vai tiešām šis viens gads kādam ir tik svarīgs? Man šķiet, ka, sūtot bērnu uz skolu jau sešu gadu vecumā, mēs saviem bērniem nodarām pāri. Bērnam šajā vecumā vēl vajag vairāk miega. 1.septembrī septiņgadīgam un pat vēl vecākam bērnam, uzsākot skolas gaitas, ir satraukums un stress. Kāpēc visu padarīt vēl apgrūtinošāku? Es ļoti ceru, ka šāds lēmums tomēr netiks pieņemts, ka tiks uzklausīts, ko par šo ierosinājumu domā bērnu vecāki.
Astrīda Vilciņa, kultūras darbiniece
Vecumu, kādā bērnam jāuzsāk skolas gaitas, nevar noteikt mehāniski. Katrs bērns ir jāvērtē individuāli, jo mazie bērni mūsdienās ir ļoti dažādi. Daži skolai ir ļoti labi sagatavoti, prot lasīt un rakstīt, tāpēc viņi skolā visu apgūst daudz ātrāk nekā agrāk. Pat tad ir jāraugās individuāli. Nevar pateikt, ka visiem tagad jārīkojas pēc vieniem noteikumiem. Katram bērnam tomēr ir savas īpatnības. Šis jautājums šobrīd tiek aktualizēts tāpēc, lai novērstu uzmanību no sasāpējušiem jautājumiem uz mazāk svarīgiem. Tā vietā daudz vairāk būtu jārunā par to, kas nākotnē notiks ar pašām skolām, skolu tīklu un skolotājiem.
Iveta Zvaigzne, izglītības darbiniece
Sešu gadu vecumā sūtīt bērnu skolā tomēr ir pārāk agri. Bērnībai ir jābūt bērnībai, jo bērnam ir jāizdzīvo šis posms. Kad viņš to ir izgājis, tad bērns turpina socializēties skolā, kur izpaužas viņa uztveres īpatnības un iemaņas attiecībā pret dzīvi. Man šķiet, ka bērni, kuri skolas gaitas uzsāk agri, tomēr kaut kādā vecuma posmā netiek līdzi visam. To varbūt nevar pateikt ne pirmajā, ne otrajā, ne trešajā klasē, bet grūtības var sākties pamatskolas posmā – piektajā vai sestajā klasē. Tikai tāpēc vien, lai mūsu valstī būtu nodokļu maksātāji, bērnus nevajadzētu sūtīt skolā no sešu gadu vecuma. Pirms pieņemt šādu lēmumu, vispirms varbūt tomēr ir jāatvieglo skolu programmas atbilstoši bērna uztveres īpatnībām, nevis kaut kādām dogmām. Ir jāiedziļinās tajā situācijā, kādā mēs dzīvojam. Tad jau viss notiks.
Evita Zālīte, skolotāja
Esmu dzirdējusi šo ministra izteikto priekšlikumu, kas jau ir izskanējis arī kaut kad agrāk. Nesaprotu, kāpēc mēs, pieaugušie, par katru cenu gribam nolaupīt bērnību mūsu bērniem? Dzirdēju arī ministra pamatojumu šim ieteikumam, ka deviņpadsmit gadus vecs jaunietis jau esot darbspējīgs, tāpēc nevarot vēl tikai beigt divpadsmito klasi. Esmu kategoriski pret šo ierosinājumu. Jau tagad piecu un pat četru gadu vecumā bērnus sāk gatavot skolai, bet viņi vēl ir tik mazi. Man arī meita pirmsskolas izglītības iestādē apmeklē sagatavošanas grupu, kur caur spēlēm apgūst matemātiku. Ja tā padodas, tad draudzēties ar burtiem un zilbēm ir salīdzinoši daudz grūtāk. Manuprāt, darbspējīgais vecums ir līdz aptuveni 35 gadiem, bet tad jau sākas dažādas arodslimības, nervu un asinsrites problēmas. Mēs arī skolā sākām mācīties septiņu gadu vecumā, vai tāpēc esam sliktāki? Ir iegūta gan profesija, gan arī uzsāktas darba gaitas.
