Tas notika 1963.gada vasarā. Strādāju Smiltenes 8. CBR. Darbs bija uz lauka.
Tas notika 1963.gada vasarā. Strādāju Smiltenes 8. CBR. Darbs bija uz lauka.
Bija agrs rīts pēc vasaras laika. Stāvēju pie pieturas, gaidot autobusu, lai brauktu uz objektu. Mums garām pagāja vairākas sievietes ar raudošiem bērniem, kurus veda uz bērnudārzu. Pieturā stāvēja arī vecais čigāns Maksis, kuru daudzi gulbenieši pazina ļoti labi. Čigāns teica: “Redz, kādi ļaudis, jau tos bērnus pa nakti taisa un no rītiem arī pagulēt neļauj, ceļ augšā un stiepj uz “zvērudārzu”. Pēc tam brīnās, kur rodas tik daudz nervozu cilvēku, bet to, ka paši iejaucas dabas bioritmos, kuriem nav nekāda sakara ar elektrību, laikam neapzinās.” Vecajam Maksim laikam bija taisnība. Neviena dabas pārveidošana nav palikusi bez sekām, protams, vairāk gan negatīvām.
Kā zināms, bērni aug un attīstās guļot, un, kad tas tiek traucēts, tas atstāj zināmu traumu bērna attīstībā. Ja mātei jāceļas stundu agrāk uz darbu, tad bērniņš ir jāceļ jau vēl stundu agrāk, lai māte paspētu aizvest bērnu uz bērnudārzu pirms sava darba laika. Cilvēki dalās divos tipos – cīruļos un pūcēs. Cīruļi ir tie, kuri no rītiem grib agri celties, bet pūces grib pagulēt, tāpēc arī cilvēki agro celšanos uztver dažādi. Manuprāt, nevajadzētu iejaukties dabas ritmos, jo katrs organisms ir piemērots vietai un laikam, kurā tas ir veidojies, un par dabisko neko pareizāku neizdomāt. Tā pulksteņa rādītāju grozīšana nav nekāda panaceja uzplaukumam. Senāk zemnieki sienu pļaut gāja jau ap trijiem un nekāda vasaras vai “ziemas” laika tiem nevajadzēja. Darba laiku arī var nosacīt, kad kuriem šķiet pareizāk vai ekonomiskāk.
Savas domas, domāju, var izteikt arī citi. Lūdzu, dariet zināmu manu viedokli arī Ekonomikas ministrijai! Es ar prieku apsveiktu domu turpmāk nepāriet uz vasaras laiku.
