Lielā piektdiena un komunistiskā genocīda upuru atcere bija vienā dienā. Tāpat kā Kristum pie krusta viss tika atņemts, sāpes un zaudējumus piedzīvoja uz Sibīriju izsūtītie. Tautas vēsturiskā atmiņa savienojas ar kristīgo atziņu, ko caur sāpēm sajūtam. Šīs izjūtas pastiprināja Briselē nograndušie teroristu sprādzieni, paņemot nevainīgu cilvēku dzīvības un daudzus sakropļojot. Lieldienu svētku laiks tika aptumšots, raisot bailes un nedrošību.
Kas notiek? Ir laiks saprast – dzīvojam vienā pasaulē, kurā valstis ir kā savienotie trauki. Nevaram kā strausi iebāzt galvas smiltīs – bēgļus Latvijā neielaidīsim un būsim pasargāti no visām nelaimēm. Neatkarīgi no mūsu vēlmēm ir nopietnas bažas, ka bēgļu plūsma uz Ziemeļvalstīm varētu virzīties caur Latviju. Žogs uz Krievijas – Latvijas robežas viņus neapturēs, turklāt jārēķinās, ka bēgļu plūsma pieaugs.
Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags atzīst, ka tas, kas notiek Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikā un šur tur citur, „ir skaidri aprakstāms kā genocīds, kas tiek vērsts pret kristiešiem”. Viņaprāt, islāma ideoloģija visvairāk ir vērsta pret Rietumeiropas postmoderno pasauli, uzskatot, ka tajā valdošā dzīves sistēma ir aplama un tāpēc to vajadzētu sagraut. „Ja sabiedrībā nebūs skaidras reliģiskās identitātes, tad mūsu bērni atradīs reliģiju, kas sevi skaļāk pieteiks un pēc 50 gadiem Latvija varētu būt islāma valsts,” brīdina J.Vanags. Ar cilvēku, kas nespēj nosargāt savas tikumības robežas, notiek tas pats, kas ar valsti – tā pazaudē brīvību.
