Gulbenieši jautā “Dzirkstelei”, vai pašvaldība plāno iedzīvotājiem maksāt apkures pabalstus, jo maksa par centralizēti saņemto siltumu ir kļuvusi “nenormāli liela”. Daudzi uzskata, ka šajā situācijā ir vainojama pilsētas dome, kas uzticējusi siltumapgādi Gulbenē organizēt SIA “Vidzemes enerģija” un pieļāvusi siltuma tarifa uzskrullēšanu.
“Zvana, uz ielas pārmet, arī manai ģimenei tiek. Centrālapkures rēķini gulbeniešiem patiešām ir lieli. Ja uzskata, ka tāpēc es esmu vainīgs… Ko lai dara!” “Dzirkstelei” saka Gulbenes pilsētas domes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs. Viņš uzsver, ka iedzīvotājiem neskaidrie jautājumi ir jāuzdod SIA “Vidzemes enerģija”. No iedzīvotājiem saņemto informāciju viņš pārbaudot.
Tikai individuāla pieeja
N.Stepanovs uzsver, ka pašvaldība var finansiāli palīdzēt tikai tiem iedzīvotājiem, kuriem to garantē likums. “Te ir vajadzīga tikai individuāla pieeja, izvērtējot katru konkrēto gadījumu. Pašvaldība nevar visiem sniegt vienādu finansiālo palīdzību. Tas nebūtu godīgi, solīdi un likumīgi,” saka viņš.
Sociālās palīdzības dienesta vadītāja Anita Sirmā “Dzirkstelei” saka, ka tā saucamos dzīvokļa jeb komunālos maksājumu pabalstus ir tiesīgi prasīt tie gulbenieši, kuriem pašvaldība piešķīrusi trūcīgās personas vai trūcīgās ģimenes statusu. Pašlaik Gulbenē esot jau 95 trūcīgās ģimenes. Taču regulāri uz dienestu nāk vai zvana un apkures pabalstus prasa arī tādi gulbenieši, kam nav trūcīgo personu statusa un pagaidām tāds arī nepienākas. Katram interesentam sociālie darbinieki pieklājīgi sniedz paskaidrojumus. “Tas ir mūsu darbs,” saka A.Sirmā.
Dzīvokļa pabalsts – 90 latu
Tā saucamais komunālo maksājumu pabalsts vienai trūcīgajai personai gadā diemžēl nedrīkst pārsniegt 90 latus. Uz visu šo summu trūcīgā persona var pretendēt uzreiz vai pa daļām. Naudu drīkst lietot daļējai maksai par īri, elektrību, gāzi, ūdeni, kanalizāciju, siltumu, malku krāšņu apkurei, ja tāda ir šā cilvēka mājoklī. Tagad raksturīgi, ka dažs uzreiz visus 90 latus atvēl maksai par apkuri. Parasti pašvaldība personai uz rokas šo pabalstu nedod, bet pa tiešo pārskaita komunālā pakalpojuma sniedzējam. Izņēmums ir malkas iegāde. Tad cilvēkam iedod naudas pabalstu malkas iegādei, taču sociālie darbinieki pēc tam dodas pie šīs personas uz mājām un pārliecinās, vai malka patiešām ir iegādāta. “Mums ir svarīgi, lai mūsu iedzīvotājs nedzīvotu aukstumā,” saka A.Sirmā.
Gadiem ilgi – trūcīgi
Uz trūcīgās personas statusu pašvaldībā var pretendēt, ja ģimenē uz vienu cilvēku ienākumi ir mazāki par 90 latiem mēnesī jeb mazāk par pusi no minimālās algas, kāda šobrīd ir valstī.
A.Sirmā stāsta, ka Gulbenē ir cilvēki, kas gadiem ilgi dzīvo trūcīgo personu statusā. Tagad, ekonomiskās krīzes un bezdarba apstākļos, raksturīga tendence, ka arvien biežāk Gulbenē pieauguši bērni dzīvo uz savu vecāku pensionāru rēķina. Pensionāriem nākas uzturēt ne tikai bērnus, bet arī mazbērnus. Ja šādās ģimenēs ienākumi no omīšu un opīšu pensijas nepārsniedz 90 latus uz vienu cilvēku, ģimene ir tiesīga pašvaldībā iegūt trūcīgo personu statusu.
