Ceļa posmā starp Balviem un Gulbeni valcēnietis Valērijs Šerkunovs pamanīja dīvainā pozā guļošu suni. Asinis uz asfalta liecināja, ka notikusi nelaime un dzīvniekam vajadzīga palīdzība.
Ceļa posmā starp Balviem un Gulbeni valcēnietis Valērijs Šerkunovs pamanīja dīvainā pozā guļošu suni. Asinis uz asfalta liecināja, ka notikusi nelaime un dzīvniekam vajadzīga palīdzība. Vīrietis nešaubījās, ka tieši viņam tā jāsniedz.
V. Šerkunovs atzīst, ka viņam grūti izskaidrot, kādu motīvu vadīts viņš veda smagi cietušo suni mājas. Kaut Šerkunoviem Valkā ir māja, tur jau mīt krietns pulciņš mājdzīvnieku – pūdelis Silvers, vilku sugas suns Mailo un divi kaķi.
“Nevarēju pamest cietušo suni ceļa malā. Patiesībā neko daudz neprātoju. Iebraucu tuvākās mājas pagalmā. Pieļāvu varbūtību, ka suns varētu būt no tām, taču tur neviena nebija,” stāsta nelaimīgā dzīvnieka glābējs.
Suns bija smagi cietis, tāpēc V.Šerkunovs vairāk uztraucās par to, lai dzīvnieks nenomirst ceļā. Viņš neizprot, kāpēc daži cilvēki nežēlīgi izturas pret dzīvniekiem. Varbūt tas atkarīgs no audzināšanas ģimenē.
“Jūtos neērti. Neuzskatu, ka būtu izdarījis varoņdarbu, lai par to rakstītu avīzē. Nespēju raksturot ne savas izjūtas, ne ar vārdiem pamatot savu darbību. Cilvēks nedrīkst pamest nevienu nelaimē,” spriež V.Šerkunovs. Veterinārārste Ingrīda Vilne secinājusi, ka suns ir sašauts, jo tā kājās atrastas skrotis. Diemžēl viņas praksē šis nav vienīgais cilvēku nežēlības pierādījums. “Veterinārārstiem ir laime strādāt ar cilvēces labāko daļu. Mēs priecājamies, ka ir labestīgi cilvēki kā Valērijs, kas tērē naudu, laiku, lai palīdzētu sunim,” uzsver ārste.
Jau divas nedēļas uz ceļa atrastais suns dzīvo (precīzāk – guļ) uz grīdas Šerkunovu guļamistabā. Sākumā suns maz reaģēja uz mājinieku klātbūtni, taču tagad, kad tuvojas glābējs, tas luncina asti un cenšas pacelt galvu. “Tas ir smagi cietis. Kājas ir ieģipsētas. Var redzēt, ka tam sāp,” stāsta Valērijs.
Vīra mīlestību pret dzīvniekiem izprot arī viņa sieva. Cilvēku un dzīvnieku līdzāspastāvēšanu Šerkunovi uzskata par pašsaprotamu dzīves modeli.
“Suņus uz skolām neesmu vedis. Mums viņi ir gudri, paklausīgi. Atrastā kucīte arī ir labi audzināta un saprātīga. To uzreiz redz. Veterinārārsts teica, ka tai varētu būt aptuveni desmit gadu. Kad suns izveseļosies, nomazgāšu to, izķemmēšu, un tas būs īsts skaistulis,” spriež V. Šerkunovs.
Vārdu atradenim Šerkunovi nav devuši, jo vēl apsver iespēju, ka suni varētu atdot kādam labam cilvēkam laukos. Valērijs gan apšauba, vai kāds vēlēsies pieņemt dzīvnieku, un, visticamāk, Šerkunovu mājā dzīvos trīs suņi. “Ārā taču to nemetīšu. Lai dzīvo. Galvenais ir izdarīt visu iespējamo, lai suns izdzīvotu,” uzskata Valērijs.
