Vasaras saulgriežu karstumā bez plašākas ievērības palicis pētījums par Krievijas ietekmi sabiedrības destabilizācijā un potenciālo Latvijas nacionālās drošības apdraudējumu. Pētījuma dati liecina, ka vairāk nekā 40 procenti krievvalodīgo vēlas, lai Krievija iejauktos mūsu valsts iekšējās lietās. Tagad dažs politiķis spriež, ka tomēr vajadzētu kādu televīzijas ziņu raidījumu krievu valodā, lai saprotami izskaidrotu mūsu valstī un pasaulē notiekošo. Vai nav par vēlu? Izlietu ūdeni nesasmelt.
Līdz šim noteicošā bijusi politika, novelkot robežu – pilsoņi un nepilsoņi. Protams, ir vajadzīgi noteikumi, kā iegūt pilsonību, bet ne mazāk svarīga ir cilvēciska attieksme, lai to vēlētos iegūt. Rakstniece Marina Kosteņecka, kura pati bijusi aktīva cīnītāja par Latvijas neatkarību, jau sen atgādināja – ar obligātu prasību neko nevar uzspiest. Tāpēc politiķiem jāatzīst pieļautās kļūdas, savulaik atstumjot no valsts veidošanas krievus, kuri aizstāvēja brīvas Latvijas ideju. Politiķu atvainošanās būtu stimuls nepilsoņiem naturalizēties. Arvien skaidrāk redzams, ka Latvijā ir vajadzīga krievu elite, kas palīdzētu cīnīties pret Kremļa propagandu. Tomēr kā jau ierasts – politiķiem trūkst drosmes to atzīt. Turpinās runas par atbalstu Krievijas sludinātajām idejām, bet pētījuma pesimistiskās atziņas drošības nolūkos pieejamas vienīgi valdībai un tās institūcijām. Drošību nosaka visdažādākie mūsu dzīves aspekti, ne tikai armija un militārais spēks. ◆
