Stradu pagasta Šķieneros mājvietu radusi Artas un Jāņa Katanu ģimene, kurā aug trīnītes Agate, Ance un Anda. Trejmeitiņu audzināšanai un izglītošanai abi vecāki pievērš lielu uzmanību, atbalstot bērnu aktivitātes gan skolā, gan ārpus skolas. Aprīļa beigās ļoti patīkamu pārsteigumu visai ģimenei sagādāja viena no māsām – divpadsmit gadus vecā Agate, kura aprīļa beigās piedalījās atklātajā valsts matemātikas olimpiādē. Maija pēdējā svētdienā Agate atkal devās uz Rīgu, lai piedalītos apbalvošanas ceremonijā un mājās atgrieztos ar zelta medaļu savā vecuma grupā.
Agate un abas viņas māsas mācās Gulbenes vidusskolā.
Trakāk nekā dziesmu svētki
“Agate ir ļoti gudra, radoša un raksturā nosvērta meitene, apveltīta ar izteikti loģisku domāšanu. Viņai par visu ir savs viedoklis. Agate visu jauno, kas ne vienmēr uzreiz ir viegli saprotams, uztver ātri. Viņai piemīt arī liela apzinība un atbildība,” tā Agati raksturo viņas matemātikas skolotāja Sandra Aņisimova, kura bijusi pārliecināta, ka valsts olimpiādē skolniece spēs uzrādīt labu rezultātu, tomēr zelta medaļa 5.klašu grupā bijis ārkārtīgi patīkams pārsteigums. “Skolā strādāju jau 27.gadu. Manā darba praksē šis ir pirmais gadījums, kad audzēkne saņem augstāko novērtējumu,” piebilst skolotāja. Viņa velta atzinīgus vārdus arī pārējiem valsts matemātikas olimpiādes dalībniekiem – Gulbenes novada valsts ģimnāzijas audzēknim Gunāram Ābeltiņam, kurš olimpiādē ieguva 2.vietu, kā arī Gulbenes 2.vidusskolas nu jau 7. klases skolniecei Elisai Mūrniecei, kura savā vecuma grupā saņēma atzinību.
Prieku par savu meitu neslēpj arī Agates mamma Arta, apliecinot matemātiskās zināšanas tikai savā vecuma grupā kopā ar vēl 760 olimpiādes dalībniekiem, Agatei tā patiesi ir liela uzvara. “Kad Agatei tiek jautāts, vai viņai patīk matemātika, viņa atbild, ka īsti nezinot, vai patīk, bet noteikti sanākot gan. Es domāju, ka pilnīgi noteikti labas matemātiķes ir arī Agates māsas Anda un Ance, tikai viņām mazliet vairāk jāpastrādā. Protams, to nevaru noliegt, ka Agatei matemātika padodas salīdzinoši labāk. Viņai jau ir olimpiāžu pieredze, jo matemātikas olimpiādē viņa pirmo reizi piedalījās, mācoties trešajā klasē, bet gadu vēlāk, kad Agate vēl bija ceturtās klases skolniece, viņa jau startēja piekto klašu grupā. Būtībā mums abiem ar vīru nav ne sestdienu, ne svētdienu, jo brīvdienas ir piepildītas ar bērnu pasākumiem, sacensībām un izklaidēm,” mīļi saka mamma.
Daudz ko devusi pieredze
Pašu zelta medaļas ieguvēju izdodas sastapt skolā īsu brīdi pirms vasarīgās un sportiskās noskaņās rīkota atpūtas pasākuma. Klausoties Agates stāstītajā, bez uzmanības nepaliek viņas pārdomātie izteikumi un vērtējumi. “Man matemātika padodas, kamēr klasesbiedri vēl rēķina uzdevumus, es ar tiem jau esmu tikusi galā, tāpēc skolotāja man dod papildu uzdevumus. Viņa man deva rēķināt arī olimpiādes uzdevumus, lai trenētos. Kad pagājušajā gadā piedalījos valsts matemātikas olimpiādē, vietu neieguvu. Tad man vēl nebija vajadzīgās pieredzes. Šogad pieredze arī kaut ko deva, jo ieguvu labāko rezultātu gan novada, gan valsts olimpiādē. Manā vecuma grupā bijām vairāki uzvarētāji. Olimpiāde notika lielā Latvijas Universitātes auditorijā. Kad ieraudzīju visapkārt tik daudz skolēnu, uztraucos, jo sapratu, ka būs jāiztur ļoti liela konkurence. Arī apbalvošanas ceremonija bija ilga. Vispirms pasniedza Atzinības, tad sveica pirmo trīs vietu ieguvējus, tad pasniedza medaļas. Biju nogurusi, tāpēc vislielākais prieks par uzvaru man izpaudās, atbraucot mājās,” stāsta Agate. Olimpiādē vajadzējis atrisināt piecus uzdevumus. Katram uzdevumam dota viena stunda. “Es uzdevumus izrēķināju ātrāk, bet bija bērni, kuri rēķināja visas piecas stundas,” papildina Agate.
Nošpikot īpaši neļauj
Meitene atzīst, ka piektās klases matemātikas uzdevumi nesagādājot nekādas grūtības. Interesi raisoši esot tie, kas nešķiļas tik viegli kā rieksti, bet prasa padomāt. Ceļš atrisinājumam esot vairākkārt interesantāks nekā sacerējumu rakstīšana. “Ja matemātikas skolotāja man iedod lapu ar papildu uzdevumiem uz mājām, tad nolieku malā telefonu, neeju internetā un rēķinu. Tad, kad apnīk, tad dodos pagalmā kopā ar māsām. Viņām priekšā matemātikas uzdevumus nerēķinu, tikai viņas bieži man prasa, lai ļauju nošpikot. Es viņām to īpaši neļauju, bet labāk cenšos uzdevumu izskaidrot, tomēr gadās, ka Ance un Anda pašas ir paņēmušas manu burtnīcu. Par to ļoti uz māsām nedusmojos, jo man jau nav grūti izrēķināt uzdevumus, tomēr uzskatu, ka paskaidrojums ir daudz noderīgāks nekā tikai norakstīšana,” prāto Agate.
Agatei padodas arī sportiskas aktivitātes, tāpēc viņa vairākas dienas nedēļā aptuveni divas stundas trenējas volejbolā. “Aizgāju pirmo reizi uz treniņu, skatījos, kā citas meitenes spēlē, un man arī iepatikās. Labprāt ar draudzenēm spēlējam dažādas spēles, braucam ar divriteņiem, jo apmeklējam arī velo pulciņu. Mums visām trim māsām jau agri bērnībā bija divriteņi. Tad, kad jūtos nogurusi, pa telefonu sazinos ar lielo māsu Kristīni un brāli Miķeli. Viņiem visu ko var izstāstīt. Ir sākusies vasara, kad būs silts laiks, braukšu peldēties kopā ar vecākiem un māsām, droši vien kādu laiku pavadīšu kādā no vasaras nometnēm, aizbraukšu ciemos. Galvenais, lai nav jāsēž tikai mājās, jo ar Anci un Andu mēdzam dažkārt arī kašķēties, tad atkal salabstam. Tāpat ir arī ar citām meitenēm – vienā dienā draudzenes, otrā – ienaidnieces, jo man nepatīk melot vai kaut ko noklusēt, tāpēc vienmēr saku taisnību un to, ko domāju,” saka Agate.
Šobrīd viņa vēl nezina, par ko kļūs, kad būs pabeigta skola, lai gan pieļauj, ka profesija varētu būt saistīta ar matemātiku. “Es varētu būt, piemēram, ekonomiste, arhitekte vai inženiere. Par ko vēlas kļūt Ance un Anda, īsti nezinu. Viena reiz teica, ka par ugunsdzēsēju. Tad jau redzēs,” atvadoties saka Agate un aši iejūk savu sportisko draudzeņu pulkā.
