No Biškopju gada noslēguma balles Jelgavā Armunds Galviņš savā dravā Jaungulbenes “Niedrās” pārvedis jaunu bišu stropu ar metāla plāksnīti, uz kuras iegravēts uzraksts “Gada sakoptākā drava 2017”. Saņemts arī Latvijas Biškopības biedrības Atzinības raksts par mūža ieguldījumu biškopības nozares attīstībā, kā arī naudas balva.
Pirmo reizi – sakoptākā drava
“Gada noslēguma pasākums ir tradicionāls, kad tiek izvērtēts biškopju veikums un sveikti labākie. Valstī ir vairāk nekā 3000 biškopju, biedrības biedru, kuriem tas ir atpūtas pasākums ar koncertu un klātiem galdiem. Katram balvas saņēmējam tika veltīta dziesma, man pat divas, jo ir divi apbalvojumi. Stropu par sakoptāko dravu saņēmu pirmo reizi, bet ir bijusi balva par garšīgāko medu, kā arī balvas par uzvarām konkursos,” stāsta biškopis.
Lai noteiktu sakoptāko dravu, speciāla komisija vērtē pretendentus uz šo balvu. Iepazīstoties ar A.Galviņa bišu dravu, komisija atzinusi, ka tā radījusi lielāko pārsteigumu un patiesībā atzinība viņa darbam ir mazliet novēlota. Iespējams, to vajadzēja darīt pirms vairākiem gadiem, kad ilggadējais Biškopības biedrības Gulbenes nodaļas vadītājs A.Galviņš savus pienākumus uzticēja jaunākam kolēģim. Latvijas biškopības biedrības padomes loceklis A. Galviņš ir biškopis ar vairāk nekā 60 gadu stāžu. “Es daru savu darbu. Strādāju priekš sevis. Biškopība ir mana sirdslieta. Ja ir kāds stress vai dzīves raizes, es apgulstos pie bišu stropa un skatos, kā bites nāk un nes ziedputekšņus. Tas ir vārdos neizsakāms baudījums!” skaidro biškopis.
Kolēģus pārsteidz ar bišu parku
A.Galviņš visu mūžu bijis pedagogs, ne tikai strādājot Jaungulbenes profesionāli tehniskajā skolā, bet arī savā dravā, kur zināšanas un pieredzi var gūt katrs interesents un daudzi jo daudzi ekskursanti. Vienu no 16 bišu dravām viņš ir pārvērtis par savdabīgu bišu parku, kur viss ir Armunda paša roku veidots. Pie “Niedru” mājām katru ienācēju sagaida Bišu vīriņš jeb dievs, kura lielā mute ir ieeja stropā, kas ir vīriņa galva. Kur bites, tur arī lāči, vesela ķepaiņu ģimene atnākusi pēc medus. Pie dīķa ir tiltiņš un arka, tālāk bišu baznīca piecām saimēm, Auseklīša māja un vējdzirnavas. Šajā vidē labi iekļaujas bišu stropi, no kuriem daži ir vecāki par pašu biškopi. Bišu stropi ir ļoti dažādi, tie ne tikai būvēti kā ierasts, bet arī izmantoti koka bluķi ar cauru vidu. “Simtgadīgu liepu sazāģēju gabalos, galus ciet un bites iekšā. Tā top bluķa stropi. Nav vajadzības tos pirkt, ja divās dienās varu izgatavot pats. Man ir mežs, sazāģēju un noēvelēju dēļus, un drīz vien strops ir gatavs,” skaidro A.Galviņš. Kas dzīvos jaunajā stropā? Tāda pati bišu saime kā citas, kad tiks noķerts jauns spiets. A.Galviņš atzīst, ka abi ar sievu domā, ko un kā veidot, kā arī palaikam tiek atjaunots namiņu un citu veidojumu krāsojums. Pēdējos gados sevišķi iecienītas ir bišu dziedinātavas. “Ekskursantu un bišu gultā gulēt gribētāju ir daudz, bet sākumā izveidotajā dziedinātavā bija tikai trīs gultiņas, zem kurām ir bišu stropi. Pēc tam tika iekārtots Mīlestības namiņš jaunlaulātajiem ar divām gultām, kuras var apvienot,” norāda biškopis. Viņa bišu pilsētiņa ar krāsainiem namiņiem tika parādīta videofilmā biškopjiem, kuri bija pulcējušies Jelgavas kultūras namā.
Rūpējas par 300 bišu saimēm
Tagad A.Galviņa aprūpē ir apmēram 300 bišu saimes, bet sāka ar vairāk nekā 10 saimēm. Armunds atklāj, ka ar bitēm sadraudzējās bērnībā, kad Galgauskā palīdzēja onkulim strādāt dravā. Tur pēc mācībām skolā pagāja viss brīvais laiks. “Kad varēju ar dūmekli dūmus pūst, tad jau biju palīgs. Pēc tam sāku ņemt ārā no stropa medus rāmīšus un arī medu sviest,” atceras biškopis. 15 gadus viņš bija Biškopības biedrības Gulbenes nodaļas vadītājs. A.Galviņš informēja par jaunumiem, prasībām, organizēja seminārus un mācības biškopjiem. Viņš rēķina, ka tagad novadā apmēram 80 biškopji ir biedrības biedri, bet sākumā bija tikai 15. “Man tas darbs ir paticis un patīk. Kamēr varēšu, tikmēr ar bitēm strādāšu,” atzīst biškopis.
Aizejošais gads nebija labvēlīgs bitēm, jo laika apstākļi neveicināja medus ievākšanu. “Pavasaris bija auksts un lietains, arī vēsā un mitrā vasara nelutināja, tāpēc medus tika ienests maz. Pagājušo biškopības sezonu var raksturot kā pieticīgu. Tiesa, visā valsts teritorijā situācija nebija vienāda. Dažviet, piemēram, Smiltenes pusē, laika apstākļi bija labvēlīgāki,” atzīst biškopis. A.Galviņa bišu saimes ievāc galvenokārt pļavu un mežu ziedu medu. Ne visos stropos tā bija pietiekami ziemošanai, tāpēc vajadzēja nedaudz piebarot. Vai barības pietiek, varēs pārliecināties februāra beigās. “Cik saimju būs dravā, to varēs redzēt pavasarī. Šobrīd laika apstākļi ir tādi, ka bites nesaprot, vai jau sācies pavasaris, vai sākt jau perot. Labāk, ja ziema ir ar salu un vēsa. Tad visas dzīvo vienā kamolā, bet siltākā laikā bites sāk iet laukā no kamola un perot. Ja kamols izjūk, tas ir ļoti slikti,” ir norūpējies biškopis. Viņam labi zināms, ka bišu saimju ziemošana ir atslēga nākamā gada biškopības sezonas sekmēm.
