12.aprīlī no pulksten 10.00 tiks sakopta Stāmerienas baznīcas apkārtne. Tā būs gatavošanās svētbrīdim.
12.aprīlī no pulksten 10.00 tiks sakopta Stāmerienas baznīcas apkārtne. Tā būs gatavošanās svētbrīdim.
“Būsim kopā. Mums jāmācās būt vienotiem svētkos, priekā un ikdienā, nevis tikai sāpēs un sērās. Baznīca dod cilvēkiem spēku un ticību. Mums tikai jāpieņem to,” saka stāmerieniete Irina Sazonova. 15.aprīļa rītā Stāmerienā skanēs zvans. Svētā Aleksandra Ņevska baznīcā būs Lieldienu dievkalpojums, kuru vadīs četri garīdznieki. Dziedās Viļakas koris. Kūpēs vīraks. Tiks svētīta draudze, dievnams, zvans, Stāmeriena un tās iedzīvotāji. Viņi dzīvo ar pārliecību, ka baznīcas liktenis izriet no Stāmerienas pils vēstures. Liekas, tās abas ir saistītas ar vienu asinsriti un dzīvības saiti.
Zvana skaņa attīra garīgi
“Pēc 40 gadu klusuma Stāmerienā atkal skanēs baznīcas zvans. Tas ir speciāli pasūtīts un izgatavots mūsu baznīcai. Eksperts novērtējis, ka no viena piesitiena skaņa plūst vēl minūti un 40 sekundes. Tas nav vienkārši zvans. Tie kas tic, zina, ka baznīcas zvana skaņa ir dziedinoša. Līdz ar dvēseli no slimībām atbrīvojas ķermenis. Cilvēks attīrās garīgi,” “Dzirkstelei” saka Stāmerienas Svētā Aleksandra Ņevska baznīcas draudzes vadītājs Aleksandrs Sazonovs.
Lieldienās kopā ar stāmerieniešiem būs Tēvs Vladimirs, kas atjaunojis draudzes darbību Stāmerienas baznīcā. Piedalīsies dievkalpojumā arī Tēvs Marks, kas pārrauga Madonas, Balvu, Viļakas, Gulbenes un Alūksnes pareizticīgo baznīcas.
Jādzīvo garīdzniekam
“Tēvs Vladimirs izdarīja daudz, braucot, kalpojot un pulcinot draudzi dievnamā. Viņš to darīja arī tad, kad baznīcā vēl nebija ierīkota krāsns apkure un bija auksti. Būtībā viņš kalpoja caurvējotā dievnamā. Taču draudze Sazonovu ģimenes vadībā izturēja un saglabāja uzticību savam dievnamam arī šinī grūtajā laikā,” atzinīgi saka Tēvs Marks. Viņš atzīst, ka pienācis brīdis, kad Stāmerienai vajadzētu pastāvīgu priesteri, kas dzīvotu uz vietas un dievkalpojumus vadītu nevis reizi ceturksnī, bet pēc iespējas biežāk.
Mirdz ezera krastā
A.Sazonovs ar prieku stāsta, ka Stāmerienas baznīcai ir atradušies labdari. Kāds laulāts pāris Rīgā. Viņi nevēlas popularitāti, pateicību, viņi vienkārši palīdz atdzimt baznīcai. Vēsts par “skaistu gulbi (baznīcu) Stāmerienas ezera krastā” sasniedza šo laulāto pāri Latvijā rīkotās Kultūras mantojuma dienās. Toreiz sabiedrības uzmanība tika vērsta uz baznīcām kā uz kultūrvēsturisku mantojumu. Tostarp uzmanība tika pievērsta Stāmerienas dievnamam, kas papostīts, taču cēls gaida savu atjaunotni. Ar labvēļu atbalstu atjaunotne notiek.
Darbā nolīgtā Cēsu firma “Melnā dzilna” pilnībā atjaunojusi baznīcas jumtu, kupolu segumu. Tiek atjaunota arī saulē mirdzošo stiklu mozaīka kupolu krustos. Lieldienas gaidot, no baznīcas torņiem pazudīs neglītās koka stalažas. Dievnams mirdzēs kā gulbis, kas vēl mikls, tikko izpeldējis no ezera krastā.
“1989.gadā ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu sākām atjaunot Stāmerienas baznīcas jumtu. Toreiz pietrūka naudas. Viss pieklusa. Patiešām neticami, bet dievnams atdzimst. To var uzskatīt par Dieva žēlastību,” saka Stāmerienas pagasta padomes priekšsēdētājs Zintis Vībāns. Viņš priecīgs, ka arī vietējie Gulbenes rajona uzņēmēji palīdz atdzimt Stāmerienas baznīcai. Zvanam nokļūt dievnamā palīdzēja SIA “Gulbenes degviela”.
Atjauno profesionāļi
“Mēs likām jumtu Rundāles pilij. Esam posuši Dobeles baznīcu uz tās 800 gadu jubileju. Palsmanes baznīcu remontēsim. Rīgā baptistu baznīcai nomainījām visu jumtu. Tagad arī Stāmerienas baznīcai. Darbojamies kā alpīnisti. Skaista baznīca ir Stāmerienā,” saka amatniecības firmas “Melnā dzilna” direktors Juris Skrebelis.
Viņš, protams, strādādams Stāmerienā, aizgājis aplūkot arī pili. Esot skaista. Daudz darba tās atjaunošanā. “Melnās dzilnas” meistari labprāt piedalītos.
