Antibiotikas slimošanas laikā ir diezgan bieži lietots medikaments, taču ne vienmēr pamatoti tās tiek izrakstītas un lietotas. Pirms nepilniem 100 gadiem Aleksandra Fleminga atklātā antibiotika penicilīns bija brīnumlīdzeklis un būtiski Otrā pasaules kara laikā samazināja iedzīvotāju mirstību, taču tagad sabiedrībai un veselības organizācijām jāsāk domāt par risinājumiem, lai samazinātu farmaceitisko brīnumu lietošanu slimību apkarošanā. Neatbilstoša antibiotiku lietošana veicina antimikrobās rezistences veidošanos un izplatīšanos. Tā ir mikroorganismu spēja veidot aizsardzības mehānismus pret antibiotiku iedarbību. Pasaules Veselības organizācija (PVO), balstoties uz pētījumos iegūtajiem rezultātiem, prognozē, ka 2050. gadā antimikrobā rezistence kļūs par galveno nāves cēloni.
Saaukstējoties – nevajag
Sakarā ar to, ka novembrī tiek atzīmēta Pasaules Antibiotiku nedēļa, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) sadarbībā ar PVO un Veselības ministriju 10. novembrī rīkoja diskusiju par atbildīgu antibiotiku lietošanu.
Ģimenes ārsts Andris Baumanis pastāstīja, ka valstīs, kur antibiotikas tiek lietotas vismazāk, piemēram, Skandināvijā, pastāv stingri noteikumi un kritēriji, kādos gadījumos antibiotiku lietošana ir pamatoti nepieciešama. Atbildība par to jāuzņemas gan ārstam, gan pacientam, respektīvi, ārstam jāveic skaidrojošais darbs, bet pacientam pret ārsta skaidrojumiem un ieteikumiem jāizturas ar sapratni. “Lai noskaidrotu, vai antibiotikas ir vajadzīgas, ir jāveic asins analīzes. C reaktīvais olbaltums asinīs ir rādītājs, ka antibiotiku lietošana būtu pamatota rīcība. Būtiski ir pacientam izskaidrot, ka vīrusu slimību gadījumos, kas ir, piemēram, saaukstēšanās, antibiotikas nelīdzēs,” saka ģimenes ārsts, norādot, ka antibiotikas, turklāt pareizi izvēlētas, būs efektīvā “brīnumnūjiņa” saslimšanu gadījumos, kad būs konstatēta bakteriālā infekcija. Tas nozīmē, ka biežāk izplatītajiem saaukstēšanās simptomiem – iesnām un klepum – pievienojas baktērija, mikrobs, radot nopietnāku saslimšanu, piemēram, bronhītu, plaušu karsoni un citu.
A. Baumanis uzsver, ka pacienti bieži, nezinot šīs atšķirības starp slimību izraisītājiem, uz ārstiem izdara spiedienu, jo domā, ka, lietojot antibiotikas, ātrāk izveseļosies, tādēļ izsaka vēlēšanos lietot antibiotikas, lūdzot tās izrakstīt. “Gudrs pacients rīkotos tā, ka pagaidītu analīžu rezultātus, pārbaudītu un pierādītu, ka antibiotikas tiešām vajag, un tikai tad ietu uz aptieku iegādāties medikamentu,” vēlamo situāciju apraksta ģimenes ārsts.
Jātaupa cilvēka organisms
Veselības ministre Anda Čakša apstiprina, ka sabiedrība dzīvo mītos par to, ka dārgākas un jaunākas antibiotikas palīdzēs labāk. Lai cik dārgas tās būtu, tomēr vīrusu saslimšanām tās nederēs, uzsver ministre. “Ar antibiotiku lietošanu jārīkojas atbildīgi ne vien finanšu, bet gan cilvēka organisma taupīšanas nolūkos. Lietojot antibiotikas bieži, pie katras saslimšanas, mikrobi, kas mīt mūsu organismā, kļūst pret tām nejutīgi, rodas pieradums pie tām,” atgādina A. Čakša.
Lai arī nākotnē būtu, ar ko ārstēties, mediķiem un arī iedzīvotājiem jābūt saprātīgiem un jāzina, ka nav nepieciešamības lietot jaunākās un sarežģītākās antibiotikas, bieži pietiek ar to pašu “veco antibiotiku” penicilīnu. Šāda pieredze ir tieši Skandināvijas valstīs. Jo vienkāršāka saslimšana, jo vajadzīgas vienkāršākas zāles, norāda ministre. Lietojot arvien jaunākas un sarežģītākas antibiotikas vienkāršām saslimšanām bez pamatojuma un piemērotības slimībai, organisma pieraduma dēļ nepieciešamības gadījumā vairs nebūs iespējas slimību ārstēt pat ar pareizajām, atbilstošajām zālēm.
PVO pārstāve Latvijā Aiga Rūrāne informē, ka antibiotiku patēriņš pasaulē pieaudzis tieši pēdējos desmit gados: “Ja tas tā turpināsies, tad organisms saslimšanas laikā vairs nespēs tikt galā ar pilnīgi vienkāršām infekcijām un nākotnē pieraduma dēļ var rasties situācija, ka tiešām nebūs, ar ko ārstēt.”
Jāatceras, ka penicilīnu radīja kā brīnumlīdzekli, lai būtu iespējas ārstēt, taču tās radījušas absurdu reakciju, kļūstot gandrīz vai par indi, jāsecina pēc veselības speciālistes teiktā. “Tomēr, ja antibiotiku nebūtu, situācija ar slimību radītajām komplikācijām, kā arī mirstība būtu katastrofālā līmenī,” uzsver A. Rūrāne.
Iegādāties saprātīgā apjomā
2015. gadā PVO veikusi pasaulē pirmo pētījumu, kurā piedalījušās 133 valstis. Apkopojot sešus pasaules reģionus, secināts, ka situācija antibiotiku lietošanas patēriņa jomā rāda satraucošas tendences. “Reģionos netiek veikta antibiotiku kontrole un regulēšana, daudzviet antibiotikas tiek tirgotas bez receptes, bieži tām ir arī slikta kvalitāte,” tendences min PVO pārstāve. Ģimenes ārsts A. Baumanis vienlaikus atgādina, ka antibiotikas pat nepieciešamības gadījumā jāiegādājas saprātīgā apjomā, jo tām var beigties termiņš, kas nozīmē arī atbildīgu zāļu atkritumu utilizāciju gan pacientiem, gan aptiekām.
SPKC galvenā speciāliste antimikrobās rezistences jautājumos Elīna Dimiņa norāda, ka pēdējos piecos gados Latvijā antibiotiku patēriņš gan ambulatorajās iestādēs, gan stacionāros nav ne pieaudzis, ne samazinājies – tas liecina par stabilitāti.
Nomāc dabisko aizsargspēju
Atbildība par antibiotiku patēriņu jāuzņemas visai sabiedrībai kopumā, uzsver veselības jomas iestādes un organizācijas. Vispirms pacientam pašam un ģimenes ārstiem. “Lietojot medikamentus, tiek nomākta organisma dabiskā aizsargspēja – temperatūra. Ja sākam lietot zāles, kas samazina temperatūru pie katras mazākās saslimšanas, radām vēl lielāku risku, ka pie šīs saslimšanas klāt dabūsim vēl kādu mikrobu, kas saslimšanu padarīs vēl nopietnāku un ārstēšanos ilgstošāku,” skaidro A. Baumanis.
Otrkārt, atbildība jāuzņemas arī pārtikas ražotājiem un veterinārmedicīnas jomas pārstāvjiem. Nav nekāds noslēpums, ka antibiotikas šajās nozarēs ir populārs līdzeklis, lai tādējādi, piemēram, vistu fermās samazinātu infekciju izplatības risku, ietaupot uz dezinfekcijas un higiēnas līdzekļiem. “Taču cilvēkiem nav jābaidās, ka antibiotikas ar gaļu varētu nonākt organismā. Ļaunāk ir, ja saņemtu rezistento mikroorganismu,” mītu kliedē E. Dimiņa. Eiropā situācija esot iepriecinoša, jo antibiotikas te netiekot lietotas kā augšanas stimulators.
Risinājums – vakcinācija
Latvijā pašreiz tiek strādāts pie stratēģiskā plāna 2019.–2021. gadam, lai tādējādi veicinātu atbildīgu antibiotiku lietošanu. Tajā būs skaidri noteiktas vadlīnijas, kā jārīkojas ārstiem attiecīgo saslimšanu gadījumos.
E. Dimiņa uzsver, ka īpaši svarīgi pacientiem būtu paļauties uz ģimenes ārsta norādījumiem un jautāt, vai vajadzētu lietot antibiotikas, kā arī jāizvairās no infekcijas slimībām.
Viens no risinājumiem ir vakcinācija, piemēram, pret gripu, kas, neārstēta vai nepareizi ārstējoties, var pāriet, piemēram, plaušu karsonī. Vispirms ir vīruss; ja organisms nav spējīgs ar to tikt galā, pievienojas mikrobs, kas attīsta slimību nopietnā saslimšanā. Vakcinācija ļauj gripu pārslimot vieglākā formā, nepieļaujot slimības aiziešanu tālākās stadijās, paskaidro veselības speciālisti. Vakcinācija pret slimībām, piemēram, pret streptokoka infekciju, ļauj samazināt antibiotiku patēriņu, jo nav nopietnu komplikāciju, līdz ar to arī mirstību.
