Stāmerienas pagasta atpūtas kompleksa “Vonadziņi” līdzīpašnieks Normunds Duļevskis 21.novembrī svinēs 40 gadu jubileju.
Stāmerienas pagasta atpūtas kompleksa “Vonadziņi” līdzīpašnieks Normunds Duļevskis 21.novembrī svinēs 40 gadu jubileju.
Šogad viņš nolēmis rīkot īpašu jubilejas balli Stāmerienas klubā. Kāpēc ne atpūtas kompleksā “Vonadziņi”? Tādēļ, ka viesu būšot tik daudz, ka “Vonadziņos” visiem nemaz nebūtu vietas. Un svinēs ne jau viņš viens. Viņa brālim Jānim novembra vidū palika 35 gadi. Gaviļnieki būs abi nešķiramie brāļi un sadarbības partneri.
Normunds stāsta, ka atbrauks draugi, radi, sadarbības partneri no Rīgas, Latgales un Vācijas. Būs ciemiņi no tuvienes un tālienes. Ikdienā neiznāk sanākt kopā ar radiem un tuvākajiem cilvēkiem. “Man ir četri krustbērni, katrs dzīvo savā pusē, tad nu vismaz skaistā jubilejā būtu iespēja visus sapulcināt. Tīri emocionāli jūtu, ka šobrīd gribas kārtīgu ballīti,” saka Normunds. “Bail iepriekš runāt, ja nu kaut kas neizdodas. Vakaru vadīs Inese Stalidzāne. Mēs jau viņu esam “pierakstījuši” “Vonadziņos”. Man patīk, kā viņa vada pasākumus. Jābūt gatavam, ka viņa mani un brāli pavilks arī uz zoba. Ar humora izjūtu man viss ir kārtībā. Reizēm patīk pasmieties pašam par sevi, citreiz – pavilkt kādu citu uz zoba. Kā nu kuro reizi. Ballē spēlēs “Kantoris 04″. Tā ir manas mammas mīļākā grupa, tieši tādēļ to izvēlējos,” saka gaviļnieks.
– Kas ir labākais, kas izdevies 40 gados?
– Noteikti “Vonadziņi”. Šī ir vieta, ar kuru es pats ļoti lepojos. Man sākotnēji nemaz nebija domas par atpūtas kompleksa izveidi. Vietu nopirku pirms kāda laika meža dēļ. Visur bija purvains, tad sāku sakopt šo vietu. Pašam neticas, ka viss ir paveikts. Ja kāds pirms pieciem gadiem būtu teicis, ka man būs tādi “Vonadziņi”, es teiktu: vai tu esi prātīgs? Sākumā domāju par guļbūves pirts būvēšanu ezera malā paša vajadzībām. Tomēr tad uzzinājām, ka ezera krastā ir nepieciešama ūdens bakterioloģiskā attīrīšana, kas nav lēts prieks. Sev vien tādu atļauties būtu tā kā nedaudz par šerpu. Pa ausu galam bijām dzirdējuši par SAPARD, viens uzņēmīgs cilvēks mūs ar brāli iedrošināja, un tā lieta aizgāja. Kredīti bija milzīgi, bet nu jau gandrīz visi ir atdoti. Tātad tas bija tā vērts.
Šobrīd “Vonadziņos” ir četras mājas – lielais viesu nams, pirts ezera malā, barbekjū nams. Vismaz 300 cilvēki var patverties zem tā jumta, tādēļ mēs smejam, ka “Vonadziņos” viesi dabas untumiem nav pakļauti. Ceturtajā namā būs otra pirts, būs liela, astoņvietīga burbuļvanna zem klajas debess. Jāpabeidz tā māja, tad gan būtu nedaudz jāatpūšas. Cik tad var (smejas).
– Jums esot grandiozas idejas par Stāmerienas vecā kluba pārveidi.
– Pirms “kara” neko negribas gari un plaši stāstīt. Tur būs ekskluzīva viesnīca, restorāns ar senatnīgām mēbelēm. Esam sākuši sarunas ar vienu amatniecības skolu, jo ēkai jābūt atbilstoši senatnīgam stilam. Tur būs arī ekskluzīva sporta zāle. Šim projektam gan pieķeršos, kad nebūs citu ko darīt.
– Vai tāds laiks var arī pienākt?
– Es ceru, ka pienāks (smejas).
– Kā satiekat ar brāli?
– Esam labākie sadarbības partneri, draugi un īsti brāļi. Varbūt, ka bērnībā īsti nenovērtēju, ko nozīmē brālis. Pēdējos desmit gados esmu pārliecinājies, ka labāks draugs vairs nevar būt. Ir ļoti viegli kopīgi strādāt biznesā. Varam saprasties. Abi esam Skorpioni, varbūt tādēļ saprotamies.
– Kādi ir Skorpioni?
– Viņus nevajag kaitināt (smejas). Kad nekaitina, tad esam labi, nav problēmu. Gadās arī pašam sev iedzelt, pāri nodarīt. Ar mani nav viegli sadzīvot. Varbūt esmu ļoti prasīgs? Gan pret citiem, gan pret sevi. Tas izpaužas arī biznesā. Man prieks, ka šobrīd “Vonadziņos” ir izveidojies ļoti labs kolektīvs. Nenācās viegli, lai tādu nokomplektētu. Es nekad nebiju strādājis sieviešu kolektīvā, kāds ir “Vonadziņos”. Tur ir savas nianses. Jūtu, ka mēs esam laba kompānija.
– Kurš ir bijis jūsu dzīves skaistākais periods?
– Skaistākais laiks ir Stāmerienas periods. Pēdējie 10 gadi. Visa mana dzīve rit pa 10 vai 20 gadiem. Tādi smuki, apaļi skaitļi. Pirmos dzīves 10 gadus pavadīju Balvu rajona Bērzpilī, tad 20 gadus – Siguldā. Pirms 10 gadiem sapratu, ka dzīvē kaut kas radikāli jāmaina. Tas, ka es atnācu uz šo pusi, ir labākais, kas varēja notikt. Ļoti pozitīvas pārmaiņas. Šie ir manas dzīves veiksmīgākie gadi biznesā. Ir ne tikai atpūtas komplekss “Vonadziņi”, bet arī firma “Jons D”. Mēs ar brāli visu dalām uz pusēm.
Neliegšos, ka “Vonadziņi” ir liels ieguldījums pagastam – gan reklāmā, gan finansiāli. Mēs pagastam maksājam lielu nekustamā īpašuma nodokli. Gadā vairāk par 8000 latu. Palīdzam arī Stāmerienas skolai. “Jons D” turpina atbalstīt basketbolu. Arī šajā vasarā startēja strītbola komanda “Jons D”, bet “Vonadziņi” ir arī Gulbenes basketbola komandas atbalstītāji. Protams, vairs neatbalstām tik daudz kā tad, kad spēlēja vecais “Buku” sastāvs. Kāpēc tieši basketbolu atbalstām? Brāļa dēls ir saslimis ar basketbolu, tur labā nozīmē vainojami tieši Gulbenes basketbolisti. Es pats gan basketbolu nekad neesmu spēlējis, ilgu laiku aizrāvos ar hokeju. Esmu nodarbojies ar kalnu slēpošanu. Arī zolīti reizēm uzspēlēju. Ne vienmēr veicas. Zolītes spēlē man ir nenoteiktas sekmes. Tur nekad neko nevar prognozēt, gluži kā dzīvē.
– Biznesā iznāk arī riskēt. Varbūt pat ar lielu naudu.
– Jā, tā ir, bet es nedomāju, ka es riskētu ar lieliem līdzekļiem. Nav tā sajūta, ka vienā dienā viss varētu sabrukt. “Vonadziņu” vērtība ir nekustamais īpašums. Tūrisma bizness Latvijā vēl ir maza bērna autiņos. Atliek vienīgi strādāt un domāt, tad arī viss būs. Protams, dzīve ir tik mainīga. Dažreiz viss ir skaistās krāsās, reizēm viss ir apriebies, ka gribas visu pārdot, bet nākamajā rītā pamosties un sāc domāt jau citādāk. Rītos vienmēr ir gaišākas domas. Laiks jau visu sakārto pa plauktiņiem.
– Par ko sapņojāt bērnībā?
– Neatceros (smejas). Kā puikam jau droši vien bija domas par sapņu mašīnu. Manā bērnībā iekārojamākā un elitārākā bija “Volga”. Ar tādu gan šobrīd nebraukāju. Viegli nekas man dzīvē nav nācis. Varbūt ir veicies, bet no savas puses esmu ieguldījis arī nopietnu darbu. No debesīm man nekas nav kritis.
– Kāda ir bijusi skaistākā dzimšanas dienas dāvana?
– Daudzas labas dāvanas bijušas. Pagājušajā gadā sev uz dzimšanas dienu uzdāvināju džipu. Brālis man parasti dāvina labas, paliekošas lietas, piemēram, skaistu zelta rokassprādzi, kuru es nēsāju ar prieku. Viņš mani labi izprot. Mēs varam izrunāties pilnīgi par visu. Arī ar mammu. Ģimene man ir vissvētākajā godā (tajā brīdī sajūtu, ka saruna par ģimeni Normundu patiešām līdz sirds dziļumiem aizkustina).
Man liekas, ka pēdējā laikā es esmu palicis mierīgāks. Dzīvi jau nevar nodzīvot bez dažādu pigoru darīšanas. Arī man tādu netrūkst. Kad man visa ir jau pārpārēm, kad vēlos atslodzi, tad dodos ceļojumos. Daudz kur esmu bijis – Floridā, Ēģiptē, Grieķijā. Ja būtu iespējams, tad sev mazu, romantisku guļbūves namiņu uzceltu Maljorkā. Esmu tur bijis, un man tur ļoti iepatikās. Spānija ir Spānija. Saulei ir liels spēks.
– Un kā jūtaties šādā pelēkā novembrī?
– It kā jau viss ir kārtībā, tikai laiks skrien nežēlīgi ātri. Pēdējos piecus dzīves gadus nemaz neesmu jutis. Man jau pašam nemaz neliekas, ka ir 40.
– Ko vīrietim nozīmē 40 gadi?
– Nekas, citi tikai tad sāk īsto dzīvi. Šķiras un precas pa jaunam, bet es pat vēl neesmu paspējis apprecēties (smejas). Tātad man viss vēl priekšā.
