Augiem, kas kopš pavasara līdz pirmajām salnām rotāja lodžijas un balkonus, tagad no puķu kastēm ir pārcēlušies uz podiņiem, kas rindojas uz palodzēm, lai arī nākamajā pavasarī rotātu balkonus, priecējot ar kuplumu un krāšņiem ziediem.
Augiem, kas kopš pavasara līdz pirmajām salnām rotāja lodžijas un balkonus, tagad no puķu kastēm ir pārcēlušies uz podiņiem, kas rindojas uz palodzēm, lai arī nākamajā pavasarī rotātu balkonus, priecējot ar kuplumu un krāšņiem ziediem.
Stādu un dažādu ziedu audzētāja gulbeniete Ārija Divre stāsta, ka balkonpuķes, kas pārstādītas podiņos, var ienest gaišā telpā, bet pirms tam, piemēram, uz balkona augušās pelargonijas ir jāapgriež.
“Pēc apgriešanas turpinu tās audzēt, jo, novietotas gaismā, tās labi aug un skaisti kuplo. Pelargonijām patīk atrasties telpā, kurā ir apmēram plus 10 grādi. Iesaku puķes neiekaltēt, kā arī nepārlaistīt, tāpēc augsnes mitrināšanai jābūt minimālai. Puķes var novietot arī ziemas guļā tumšā vietā, piemēram, pagrabā. Ja rīkojas tā, tad pietiek puķi reizi nedēļā aprasināt, neļaujot sakalst sakņu kamolam,” iesaka Ā.Divre.
Puķkope pelargonijas lielākoties novieto gaišā vietā, jo puķes augšanas laiks ir samērā ilgs, bet pavasarī viņa vēlas ieraudzīt lielu un skaistu augu.
Arī fuksijas Ā.Divre iesaka apgriezt un novietot uz palodzes. No katras žāklītes vai padusītes, ko augs veido, puķkope atstāj apmēram 10 līdz 15 centimetrus, lai augs veidotos kupls.
Fuksijas var novietot arī tumšā vietā, bet tad tās nometīs visas lapas, tomēr, ja augšanas apstākļi būs labvēlīgi, tad pavasarī puķei lapas atkal ataugs. Nedrīkst iekaltēt arī puķes saknes, jo tad pavasarī lapu nebūs. Arī augs var nepārziemot. Ja visas prasības ir ievērotas, tad jau martā vai aprīlī puķi var novietot gaismā, lai vēl pēc mēneša, kad pavasara salnas aiz muguras, to novietotu uz balkona.
Labi pārziemo arī nokarenās petūnijas, tikai saudzību prasa puķes saknes. Jo saknes ir vecākas, jo lielāka garantija, ka pavasarī petūnija atkal krāšņi uzziedēs, tikai, augu pārvietojot podā, augsnei jābūt labi sagatavotai, bet pods jānovieto gaismā.
“Kopā ar ziedošajām balkona puķēm labi izskatās arī dažādi nokarenie augi, bet tos saglabāt līdz pavasarim ir ļoti grūti, tāpēc uzskatu, ka pavasarī tie jāstāda no jauna, jo šie augi ir ātraudzīgi un vasaras beigās spēj sasniegt prāvu garumu,” stāsta Ā.Divre.
Puķkope iesaka ziemošanai novietotās puķes nemēslot, vienīgi ik pēc desmit dienām apstrādāt ar līdzekļiem, kas pasargā augus no kaitēkļiem, piemēram, laputīm, blusiņām un citiem. Konkrētu līdzekli Ā.Divre nemin, bet iesaka ar tiem iepazīties dārzkopības veikalos, jo jāņem vērā vietējais piedāvājums.
Viņa iesaka iztīrīt arī kastes, kurās uz balkona vasarā augušas puķes, un pavasarī tajās sagatavot jaunu augsni. Arī siltumnīcas, kurās audzē puķes, ir jādezinficē, kā arī tajās jānomaina augsne, īpaši, ja tas nav darīts divus vai pat trīs gadus. To var darīt kā rudenī, tā arī pavasarī.
“Pa ziemu siltumnīcās es novietoju ziemcietes, kas turpina augt, tāpēc atpūsties nesanāk. Siltumnīcas dezinficēju lielākoties pavasarī, jo ziemas mēnešos gaisa temperatūra ir mainīga, te auksts, te silts, tāpēc var gadīties, ka siltākajā laikā siltumnīcā var sarosīties kaitēķli,” stāsta puķkope.
