Aija Ločmele: “Mums ikviens koncerts ir liela atbildība.
Aija Ločmele: “Mums ikviens koncerts ir liela atbildība.
Lizuma vidusskolas matemātikas skolotāja Aija Ločmele par Lizuma kultūras nama jauktā kora dalībnieci kļuvusi nejauši, ļaujoties vīra māsas, kora diriģentes Anitas Ledaines, uzaicinājumam. Kā savējam atteiksi? Jānāk un jādzied. Īpaši, ja zināms, ka Lizumā ir senas kora dziedāšanas tradīcijas.
Tiesa, sākumā Aija radiniecei ilgstoši neesot devusi piekrišanu dziedāt korī, bet tad vērsim pie ragiem ķērusies Lizuma kultūras nama vadītāja Elita Dūte. “Pēc savas būtības esmu mājās sēdoša būtne. Man nepatīk pārāk plaša sabiedrība. Nav jau tā, ka nezinu, kā ir dziedāt korī. Kad mācījos Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā, dziedāju sieviešu korī. Kopā ar šo kolektīvu piedalījos arī lielajos Dziesmu svētkos. Tad sekoja pārtraukums. Dziedāšana atkāpās otrajā plānā,” stāsta Aija. Kad A.Ledaine ar vidusskolas zēnu kori braukusi uz skolēnu Dziesmu un deju svētkiem, Aija braukusi līdzi kolektīvam kā pieskatītāja, lai gan lielākoties uzmanījusi dēlus Artūru un Valteru, kuri arī ir šā kolektīva dalībnieki. Uz pirmo mēģinājumu Lizuma jauktajā korī viņa atnākusi klusi un nemanāmi, piebiedrodamās otrajiem soprāniem, nepretendējot uz pārējo dziedātāju skaļām sagaidīšanas ovācijām.
Atbalstītāja, ne uzsācēja
Aija, atsaucot atmiņā bērnību un skolas gadus, kas aizritējuši Valmierā, bilst, ka dziedāts esot trakoti daudz. “To, ka dziesma mūsu mājās ir skanējusi, atceros kopš piedzimšanas brīža. Vectēvs bija liels dziedātājs, arī mammas māsa un viņas vīrs vienmēr dziedāja. Mans onkulis bija jūrnieks. Kad viņš pārbrauca mājās, tad vienmēr skanēja dziesma par Vaidavu. Tolaik visi zināja arī vārdus. Dziesmas bija neatņemama ekskursiju sastāvdaļa, kad kopā ar skolēniem braucām ekskursijās. Manuprāt, agrāk bērniem daudz vairāk patika dziedāt nekā šodien. Viņiem tagad ir daudz citu interešu. Atceros, ka ar jaunāko klašu bērniem devāmies apskatīt Sanktpēterburgu un visu ceļu sacentāmies, kurš zina visvairāk dziesmu. Lielākoties skanēja populāras latviešu tautas melodijas. Arī skolotāju kolektīvā mēs daudz dziedam. ” Aija atzīstas, ka nekad neesot bijusi pirmā, kas uzsāk dziesmu, bet vienmēr atbalstījusi dziedāšanu.
Visi esam paklausīgi
Kora dalībnieki esot apzinīgi un disciplinēti ļaudis, kas bez iemesla nekavējot mēģinājumus. Arī Aija sev nedodot atlaides tikai tāpēc, ka kora priekšā stāv radiniece. “Ja gribam kaut ko sasniegt, pavirši nevar strādāt. Anita mums ir stingra un prasīga diriģente, bet viņas aizrādījumi vienmēr ir objektīvi,” vērtē Aija. Viņa nav vienīgā pedagoģe, kura iesaistījusies korī. Skolotāju kolektīvā ir gandrīz desmit.
Starp tiem – dziedātājas, kuras uz mēģinājumiem brauc no Tirzas un Jaunpiebalgas. Korī dzied arī Lizuma vidusskolas jaunieši, jo skolā jauktā kora nav. “Patīkami, ka viņi paši nāk un piesakās. Arī mans vecākais dēls Artūrs, kurš mācās devītajā klasē, dzied šajā korī. Ļoti ceram, ka korī vairāk iesaistīsies vietējie pagasta iedzīvotāji, ka nepaļausimies tikai uz citiem,” prāto Aija. Mēģinājumi notiek trešdienās un svētdienās. Dziedātāja atzīst, ka neesot viegli piespiest sevi nākt uz mēģinājumiem, iespējams, tas esot starp iemesliem, kāpēc cilvēki nevēlas iesaistīties pašdarbības kolektīvā. “Skolotāji jau savā būtībā ir apzinīgi. Mazliet ir arī kauns no jauniešiem,” piebilst Aija.
Tekstu apgūst dziedot
Lai dziesmas skanētu, ir jāzina ne tikai to melodija, bet arī teksts. Aija to apzināti no galvas nemācās. Viss notiek it kā pats no sevis – dziedot. Ja viņai liktu kā dzejoli noskaitīt dziesmas vārdus, Aija šoreiz padotos, sakot, ka tos labāk nodziedās, jo, atceroties melodiju, arī vārdi virknējas paši no sevis. “Man ir bijušas daudzas dziesmas, kas sākumā nepatika, bet tad, kad tās iemācījos, pati brīnījos, cik skaistas. Pa šo laiku, kamēr darbojos korī, esmu pārliecinājusies, ka matemātika un dziedāšana viena otru papildina, tāpat kā diena papildina nakti,” uzskata Aija. Viņai ir taisnība, jo arī nošu rakstā pastāv matemātiska sistēma. Ikdienā pēc darba, kā arī laikā, kad nav jādodas uz kora mēģinājumiem, Aija klausās Radio 2. “Kauns jau atzīties, ka klausos šo programmu, bet katrs izvēlas to, kas patīk. Ar dēlu gan mums muzikālā gaume atšķiras. Viņš klausās daudz mūsdienīgāku mūziku. Man ir ārkārtīgi daudz dziesmu, kas patīk, tāpēc konkrēti vienu nosaukt nevaru. Tad jau labāk dziedātājus, piemēram, man ļoti patīk Liene Šomase un Paula Ķiete,” saka Aija.
Viņa stāsta, ka Lizuma jauktajam korim izveidojusie draudzība ar Ļaudonas un Jaunpiebalgas jaukto kori. Tiekot rīkoti kopīgi koncerti. Dziedātājai atmiņā iegūlis koncerts Tirzas baznīcā. “Nezinu, kā domā pārējie koristi, bet man šķiet, ka mums ikviens koncerts ir ārkārtīgi liela atbildība klausītāju priekšā,” saka Aija.
***
Fakti
Lizuma jauktā kora darbības sākums meklējams apmēram 1880.gadā.
19.gadsimta pirmajā pusē Lizumā diriģenta Bumbēra vadībā izveidota dziedāšanas biedrība “Velēnas koris”.
Komponists Emīlis Melngailis uzraksta “Lizuma kora himnu”. Dziesmu svētku kopkori Lizumā diriģējuši Teodors Kalniņš un Teodors Reiters.
Tagadējais Lizuma jauktais koris dibināts 1992.gadā. 16.sezonu to vada diriģente Anita Ledaine.
Kolektīvā ir 35 dalībnieki – 24 sievu un 11 vīru balsis. Dziedātāju vecums ir no 16 līdz 50 gadiem.
Koris dziedājis Čehijā, Lietuvā, Balvos, Smiltenē, Gulbenē, Jumpravā un citur.
2000.gada vasarā kopā ar Jāni Sproģi, Aivaru Krancmani un Lejasciema jaukto kori “Kaprīze” Velēnas baznīcā dziedājis Lūcijas Garūtas kantāti “Dievs, tava zeme deg”.
***
Par kori
Koriste Iveta Gjača par kolektīvu:
Korī dziedu 15 gadus. Mums ir ļoti laba diriģente, kura zina, ko vēlas panākt. Ir izveidojies draudzīgs un saticīgs kolektīvs, kurā par maz vīru balsu. Galvenais, uz ko tiecamies, lai diriģente būtu ar mums apmierināta, jo tad zināsim, ka esam labi nodziedājuši. Koristiem novēlu, lai balsis neaizsmok, lai visi nāktu laikā uz mēģinājumiem, lai koru skatē varētu pacīnīties ar mūsu tuvākajiem konkurentiem – lejasciemiešiem un gulbeniešiem!
