Septiņiem atlaistajiem “Parex” bankas darbiniekiem pēdējos divos mēnešos maksātas milzu algas – pat līdz 150 tūkstošiem latu mēnesī, kas gadījumā, ja viņi pieteiksies bezdarbnieka pabalstam, valstij varētu izmaksāt līdz miljonam latu mēnesī, raksta laikraksts “Diena”.
Summas dažādas
Laikraksts atsaucas uz informāciju, kuru Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš saņēmis no Labklājības ministrijas. Summas bijušas dažādas, piemēram, 30 tūkstoši vienā mēnesī un 80 tūkstoši nākamajā, 40 un 100 tūkstoši utt. Deputāts nezinot, kādus amatus personas ieņēmušas. “Parex” prezidents Nils Melngailis atzinis, ka nav tiesīgs komentēt individuālu darbinieku algas un atkāpšanās nosacījumus, taču viņš esot spiests izmaksāt to, ko paredz likumdošana un individuālās vienošanās ar bijušo bankas vadību. “Ja jaunais īpašnieks gribēja ko mainīt, tas bija jārunā pārņemšanas brīdī,” saka N. Melngailis. Banku uzrauga Finanšu kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja Irēna Krūmane deputātiem atzina, ka “par šo problēmu zinājām, jo ieguldījumu līgumā par algām un kompensācijām tika minēts”. N. Melngailis apliecināja, ka paredzēts samazināt bankas vadības atalgojumu, piesaistot to konkrētiem darba rezultātiem.
Pārņemšanas sarunas vadīja toreizējais finanšu ministrs Atis Slakteris (TP), piedalījās FM valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis (TP), Latvijas Bankas un FKTK pārstāvji.
Joprojām peldas naudā
Turklāt pretēji FKTK uzdevumam bankai līdz 30. jūnijam nav izdevies vienoties ar bijušo bankas īpašnieku un vadītāju Karginu un Krasovicku ģimenēm, kas turpina saņemt 200 tūkstošus latu mēnesī kā procentu maksājumus no ieguldījumiem. Kopsumma svārstās starp diviem un trim miljoniem latu gadā.
N. Melngailis deputātus informēja, ka banka valsts ieguldījumu varētu atmaksāt piecos gados, bet, ja atrod investoru, – ātrāk. Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs asi kritizēja valdības lēmumu klausīt pārdošanas konsultantus “Nomura” un līdz rudenim atlikt investora meklējumus, jo “katra diena izmaksā dārgi”. Esot jānosaka cenas veidošanas mehānisms un banku jāsāk tirgot. Atklājās, ka Privatizācijas aģentūra ik mēnesi turpina maksāt “Nomura” 60 tūkstošus eiro, lai gan pārdošana nenotiek. Tas esot par palīdzību konsultācijās ar Eiropas Komisiju.
