Gulbenes dzelzceļa stacijā ceturtdien komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākumā piedalījās aptuveni 200 cilvēku – vietējie iedzīvotāji un ciemos atbraukušie no Rīgas un Valmieras.
Gulbenes dzelzceļa stacijā ceturtdien komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākumā piedalījās aptuveni 200 cilvēku – vietējie iedzīvotāji un ciemos atbraukušie no Rīgas un Valmieras.
Ar klusuma brīdi pieminēt 1941.gada 14.jūnijā masu deportācijas laikā no Latvijas izsūtītos aptuveni 15 000 iedzīvotājus aicināja Nacionālo Bruņoto Spēku Instruktoru skolas kapelāns Normunds Celmiņš.
Pirms ziedu nolikšanas Gulbenes dzelzceļa stacijā pie tēlnieka Induļa Rankas veidotā pieminekļa 1941. un 1949.gada represiju upuriem savās publiskajās runās Latvijas okupāciju un Baigās vasaras notikumus pieminēja Latvijas Armijas un pašvaldību, politisko organizāciju pārstāvji. Uzstājās arī aktrise Vera Gribača-Valtere, dziedāja Gulbenes vīru vokālais ansamblis “Namejs”, muzicēja Nacionālo Bruņoto Spēku pūtēju orķestris, goda parādē soļoja zemessargi. Savas emocijas klātesošajiem runā pauda gulbeniete Aija Bērziņa, kuras tēvs izsūtīts uz Sibīriju.
Kopā ar 40 cilvēku delegāciju no Valmieras uz Gulbeni bija atbraukusi arī Rita Stāmere, lai pieminētu savas mātes brāli Ēvaldu Prēdeli, kas neatgriezās mājās no izsūtījuma Sibīrijā. “Mammas brāli izsūtīja, es tolaik dzīvoju Litenē, kur esmu dzimusi, un viņš tur stacijā mums, radiem, izmeta no vilciena zīmīti. Mammas brālis tā arī pazuda. Neko nezinām par viņa likteni,” laikrakstam teica R.Stāmere.
Pieminēt radinieku viņa, kad vien iespējams, braucot uz Liteni, jo kapvietas izsūtījumā pazudušajam tuviniekam nav. No sava Valmieras dārza viņa bija līdzi atvedusi pašas audzētus dzeltenus īrisus, lai noliktu tos piemiņas vietā Gulbenē, jo Gulbenes stacijai garām braucis arī deportētais asinsradinieks. R.Stāmere teica, ka 14.jūnijs katru gadu ir diena, kad viņa atceras un piemin visu savu dzimtu, kuru sašķēla padomju okupācijas vara, bet kura tomēr turpina kuplot. Arī Sibīrijā pazudušajam radiniekam Daugavpilī esot palikuši bērni, kas paši jau kļuvuši par vecākiem.
R.Stāmere, citi viesi un vietējie iedzīvotāji ceturtdien nolika ziedus arī pie Brīvības pieminekļa Gulbenē un Litenē pie piemiņas memoriāla “Sāpju siena”, kur apglabāti 11 karavīri, kurus uzskata par nogalinātiem Latvijas Armijas toreizējā vasaras virsnieku nometnē Litenes mežā. Kopā pulcēšanās notika arī pašā nometnes vietā Litenē. 1941.gada 14.jūnijā tur arestēja vairākus simtus virsnieku un daudzus nogalināja. Tradicionāli tur iededza atmiņu ugunskuru.
