Vasara ir laiks, kad bieži vien nākas sastapties ar dažādām infekciju slimībām.
– Kādas ir vasarai raksturīgākās saslimšanas?
Ilzīte Zaļuma, Sabiedrības veselības aģentūras Gulbenes filiāles infekciju slimību epidemioloģijas daļas vadītāja: – Lielākā problēma šogad ir Laimas slimība, ar to šogad slimo salīdzinoši vairāk nekā citus gadus. Šogad jau ir konstatēti 15 saslimšanas gadījumi. Ērču encefalīta saslimšanas gadījumu skaits salīdzinoši ir krietni mazāks. Jāpiebilst, ka pret ērču encefalītu mēs varam vakcinēties, bet pret Laimas slimību vakcīnas nav. Tādēļ ir ļoti svarīgi pašiem izsargāties. Ir pareizi jāsaģērbjas, pirms dodas iekšā mežā, un arī pēc tam ir rūpīgi jāpārbauda sevi.
Jekaterina Turka, epidemioloģe: – Ja ērce tomēr ir piesūkusies, galvenais ir to pareizi noņemt. Vispareizāk to darīt ir medicīnas iestādē.
Ir grūti spriest, kāpēc ir palielinājies inficēšanās gadījumu skaits ar Laimas slimību. Iespējams, ir palielinājies pašu ērču inficēšanās procents. Taču kā iemesls, protams, ir arī tas, ka pret šo slimību nav vakcīnas, un arī cilvēku neizpratne par šo slimību. Ērču encefalīta vīruss atrodas ērces siekalu dziedzeros, tas nonāk cilvēka organismā kodiena laikā, savukārt borēlijas, kas izraisa saslimšanu ar Laimas slimību, atrodas ērces kuņģī. Tās iekļūst organismā, nepareizi noņemot ērci – saspiežot to. Lielāka iespējamība saslimt ar šo slimību ir tad, ja ērce ir bijusi piesūkusies ilgāku laiku.
– Vai šovasar nav bijuši kādu zarnu infekciju uzliesmojumi?
Ilzīte: – Saslimšanas ir dažādas, taču kopumā situācija mūsu rajonā ir mierīga, nav pamata satraukties. Par laimi, pie mums šovasar nav konstatēti uzliesmojumi, ir tikai atsevišķi saslimšanas gadījumi kā jau katru vasaru. Ir jāskatās, ko cilvēks pērk un ko ēd, kādas sabiedriskās ēdināšanas iestādes apmeklē, jāievēro arī personīgā higiēna – jāmazgā rokas. Zarnu infekcijas slimības ir visas tā saucamās netīro roku slimības.
Jekaterina: – Ja, piemēram, ieejot veikalā, cilvēks redz, ka produkti, kas ātri bojājas, neglabājas saldējamajās kamerās vai arī, piemēram, blakus jēlai produkcijai stāv gatavā produkcija – sviests, desa, ko pēc tam termiski neapstrādā, šādā veikalā nevajadzētu iepirkties. Līdzīgi ir ar kafejnīcām, ēstuvēm – ja pirms ēšanas tur nevar nomazgāt rokas vai arī tualetē ir antisanitāri apstākļi, labāk doties prom no turienes.
Vai tā ir salmoneloze, dizentērija vai A hepatīts, inficēšanās mehānisms visām šīm saslimšanām ir vienāds. Inficēšanās notiek tad, kad uz pārtikas nokļūst baktērijas, kas tiek izdalītas ar fekālijām.
Jāpiebilst, ka, piemēram, pret A hepatītu jeb Botkina slimību ir pieejama arī vakcīna. Sevišķi par vakcināciju pret A hepatītu vajadzētu piedomāt tiem, kas dodas uz ārvalstīm, īpaši uz Turciju, Ēģipti un Āzijas valstīm. Šajās valstīs jāpievērš uzmanība tam, kas tiek dzerts.
Ilzīte: – Tagad klāt ir nākušas arī vīrusu ierosinātās zarnu infekcijas – rota un noro vīruss. Parastie dezinfekcijas līdzekļi uz tiem neiedarbojas. Šīm saslimšanām ir jāpievērš pastiprināta uzmanība.
Jekaterina: – Ar šiem vīrusiem ļoti bieži slimo mazi bērni. Parasti šķiet, ka pēc vienas divām dienām slimošana beidzas, taču šis cilvēks joprojām izdala baktērijas. Ja bērns pēc pāris dienām tiek vests uz bērnudārzu, viņš var inficēt arī pārējos.
Ilzīte: – Arī pret rotavīrusu ir vakcīnas, taču tās ir par maksu. Ar rotavīrusu var slimot vairākas reizes dzīvē, imunitāte pret to nesaglabājas.
– Tātad no daudzām slimībām sevi var pasargāt, jau laikus vakcinējoties.
Ilzīte: – Jā. Cilvēkiem jāatgādina, ka šogad ir pieejama arī vakcīna pret varicellām jeb vējbakām. Bērniem šo vakcīnu apmaksā valsts.
Arī pret difteriju cilvēkiem būtu jāvakcinējas. Mūsu rajonā ir zems pieaugušo vakcinācijas līmenis.
Jekaterina: – Latvijā saslimstība ar difteriju ir starp lielākajām Eiropā. Pat Krievijā tā ir mazāka. Ir jāpotējas! Tiem, kuri ir uzsākuši potēšanos, vajadzētu to pabeigt, kas nav uzsākuši, tas būtu jāizdara, kas kādreiz ir vakcinējušies, tiem vajadzētu revakcinēties.
Ilzīte: – Arī pret B hepatītu ir pieejama vakcīna. Gan B, gan C hepatīts ir ļoti bīstamas slimības, tās atstāj smagas sekas, taču arī no šīm slimībām var izvairīties – jāpievērš tikai uzmanība, piemēram, kosmētiskajiem kabinetiem, kas tiek apmeklēti, jāskatās, kādos apstākļos tiek veikts manikīrs, pedikīrs, durti pīrsingi.
Jekaterina: – Jādomā arī par seksuālajiem kontaktiem, jāatceras par izsargāšanos. Ja kādam ir konstatēta saslimšana ar B vai C hepatītu, nevajag slēpt to no cilvēka, ar kuru kopā dzīvo. Valsts apmaksā kontakta personas bezmaksas izmeklēšanu. Kontakta personai ir tikai jāvēršas pie ģimenes ārsta ar lūgumu izmeklēt viņu. Laikus konstatējot saslimšanu, arī sekas nebūs tik smagas. Ir līdzekļi, ar ko var ārstēt šīs slimības, cita lieta – kādi ir rezultāti. Taču tā var paildzināt dzīves ilgumu, arī saglabāt kvalitāti.
– Vai vasarā biežāk nav jāsaskaras arī ar gadījumiem, kad cilvēkus sakož dzīvnieki?
Jekaterina: – Gadījumu, kad cilvēku sakož dzīvnieki, kuriem ir aizdomas par saslimšanu ar trakumsērgu, ir pāris katru nedēļu. Taču vairumā gadījumu dzīvniekiem trakumsērga nav apstiprinājusies, ir konstatēti tikai atsevišķi dzīvnieki, kuriem šāda diagnoze apstiprinās.
Ilzīte: – Kad cilvēkam ir iekodis suns, kaķis vai kāds savvaļas dzīvnieks, laikus jāvēršas pēc palīdzības. Ja uzreiz nevar nokļūt pie ārsta, pirmo palīdzību var sniegt, skalojot brūci ar tekošu ūdeni. Nekāda cita apstrāde nav nepieciešama.
– Vai ir nācies sastapties ar kādām eksotiskām vai jaunām slimībām?
Jekaterina: – Eksotiskas slimības pagaidām pie mums nav konstatētas. Cilvēkiem var atgādināt par difilobotriozi (zivju lenteni). Vasarā cilvēki daudz makšķerē un uzturā lieto zivis, bet daudzas zivis ir inficētas. Par laimi, pie mums šādu saslimšanas gadījumu nav, taču kaimiņu rajonos šādi gadījumi ir bijuši. Tas nenozīmē, ka zivis nevar ēst, taču tās vispirms ir pareizi termiski jāapstrādā. Ja tās nebūs kārtīgi iztīrītas, kāds lenteņa posms var palikt un cilvēks var inficēties. Šis parazīts cilvēka organismā piestiprinās ar galviņas piesūcekņiem tievajās zarnās, traucējot barības vielu uzsūkšanos organismā.
Ilzīte: – Par laimi, šogad nav konstatēti arī saslimšanas gadījumi ar trihinelozi, taču ir jābūt ļoti uzmanīgiem, jo tas var notikt ļoti vienkārši – ar šo slimību var inficēties, uzturā lietojot nepietiekami termiski apstrādātu vai svaigu inficētu gaļu.
Jekaterina: – Ar trihinelozi var būt inficēti gan savvaļas, gan mājas dzīvnieki. Vesels dzīvnieks inficējas ar trihinelozi, apēdot cita, inficēta, dzīvnieka gaļu. Šogad mums nav neviena gadījuma, taču iepriekšējos gados šādi saslimšanas gadījumi ir bijuši.
– Tātad pašam galvenokārt ir jādomā par savu veselību, savu higiēnu, jānostiprina imunitāte.
Ilzīte: – Galvenais ir pareizi ēst un pievērsties fiziskām aktivitātēm, sevišķi tagad – vasarā. Ir jākustas, jāvingro, jāpeldas. Svaigs gaiss, saule – tas viss palīdz nostiprināt organismu.
Jekaterina: – Imunitāte jāstiprina jau vasarā. Daudz jāēd zaļumi, ogas, dārzeņi. Pēc tam šādas iespējas vairs nebūs.
