Lizumnietis Imants Āre laikrakstam “Dzirkstele” uzdāvinājis vairākus fotoattēlus no Lucijas Skopānes albuma.
Lizumnietis Imants Āre laikrakstam “Dzirkstele” uzdāvinājis vairākus fotoattēlus no Lucijas Skopānes albuma.
Pati Lucija jau vismaz desmit gadus ir aizsaulē. Viņas kapvieta ir Velēnā. Jūnijā sievietei būtu palicis 100 gadu. Atceroties labu sievieti, kurai Imants bijis ģimenes draugs un labās gribas vadīts no brīva prāta bija arī uzņēmies sirmgalves aprūpi viņas pēdējos mūža gados, redakcijā aplūkojām senas fotogrāfijas. Ko tās stāsta?
Par dažiem attēliem papildu informāciju sniedz pieraksti otrā pusē. Lūk, pašdarbības aktieru grupa iestudējumā “Trīnes grēki”, kas rādīts Kalnienā 1925.gadā. Vai tur starp aktieriem ir arī Lucija? Neviens vairs to nepratīs pateikt. Vēl divas bildes no cita iestudējuma – “Maldu Mildas sapņojums”. Tad divas bildes ar skolēniem Cempu skolas (Valmieras rajonā) priekšā. Pie vienas bildes rakstīts, ka šī ir “ceturtā ziema”. Visticamāk, tā ir fotogrāfija, kas vēstī par pašas Lucijas skolas gaitām. Vēl citā attēlā ir Lejasciema skats ar tiltu un baznīcu. Tā ir pastkarte, kas nosūtīja Lucijai. Citos attēlos atpazīstam tiltiņu Spārītes parkā Gulbenē un veikalu Rīgas ielā, kur Lucija esot strādājusi par pārdevēju, bet viņas vīrs – par sagādnieku.
Imants stāsta, ka Lucija ir dzimusi Kalnienā. Viņš pat zina, kurā mājā dzīvojusi sieviete bērnībā kopā ar vecākiem. Lucijai ir pēcteči, taču arī Imantam viņa mūža nogalē bijusi kā otra mamma. “Mums bija bezgala sirsnīgas attiecības. Viņa pati pēc vīra nāves izvēlējās dzīvot pie manis. Līdz tam draudzējos ar Lucijas vīru Pēteri. Laba sieviete. Pie dakteriem vadāju, rūpējos. Viņa man bija kā māte. Tagad jau desmit gadus rūpējos par Lucijas un viņas vīra Pētera kapu. Ledenes iestādīju, nokrāsoju krustus. Manis paša vecāki atdusas kapsētā Rūjienā. Lucijas un Pētera atdusas vietas ir tuvāk manai dzīvesvietai, tur biežāk iznāk būt. Kad esmu Velēnas kapsētā, liekas, ka tikpat kā esmu pie sava tēva un mātes ciemojies,” saka Imants.
Viņš saka, ka tas arī ir dzīves brīnums – reizēm sveši cilvēki, draugi kļūst tik tuvi kā radinieki.
