Šovam “Latvijas princese 2009” bija pieteikušās 1472 meitenes, un pēc vairākām atlases kārtām tika izraudzītas 20 meitenes. Šovā par princeses titulu cīnās arī mūsu novada Sinoles iedzīvotāja Zanda Jundze. Tagad gan viņas mājvieta ir Rīga. Zandai, kā arī pārējām šova dalībniecēm, ir jātiek galā ar dažādiem pārbaudījumiem – jādejo valsis, jāveic darbi lauku sētā, jāpārzina galda etiķetes smalkumi, jālasa lekcija, kā arī jāveic citi uzdevumi. Meiteņu prasmes vērtē ne tikai šova vadītājs Valdis Škutāns, bet arī visdažādāko jomu speciālisti un eksperti, piemēram, aktieri Rēzija Kalniņa un Intars Rešetins, “Latvijas Princese 2008” uzvarētāja Katrīna Puriņa, fitnesa treneris Kaspars Ozoliņš un citi. Zanda “Dzirkstelei” saka, ka šovam jābeidzas gada nogalē, un skatītāju balsojums izšķirs, kura kļūs par “Latvijas princesi”.
– Kā nolēmi piedalīties šovā?
– Pirmajam šovam par “Latvijas princesi” es īpaši līdzi nesekoju. Šovasar man arī bija diezgan daudz brīva laika un es pārsvarā dzīvoju Sinolē, palīdzēju vecākiem. Redzot televīzijas reklāmā aicinājumu piedalīties šovā “Latvijas princese”, nolēmu piedalīties.
– Kā norisinājās atlase šovam?
– Bija jāstāsta par sevi, jāatbild uz dažādiem jautājumiem un jāpārliecina žūrija, ka esi cienīga sacensties par princeses kroni. Es biju un esmu tāda, kāda es esmu. Atlasē bija diezgan liels uztraukums, man likās, ka sarunāju muļķības. Bija dažādas sajūtas. Māca bailes – ja tikšu, tātad man būs jāpiedalās, bet, ja ne, tad neesmu bijusi pietiekami laba. Mirklī, kad paziņoja, ka esmu to 20 dalībnieču vidū, kuras piedalīsies, biju veikalā tikko nopirkusi jaunus svārkus un man bija smaids pār visu seju. Pirmo stundu sēdēju un nesapratu, kas notiks tālāk. Bet naktī pēc šī paziņojuma varēju gulēt mierīgi.
– Ko teica ģimenes locekļi, radi un draugi, kad uzzināja, ka tu cīnīsies par princese kroni?
– Visi priecājās un mudināja, ka vajag pamēģināt. Galvenais – teica, lai turos, jo viņi zināja, ka tam visam līdzi nāk daudz negāciju. Savējie saprata, ka man šīs izaicinājums der, un atbalstīja.
– Vai viegli ir atrasties kameru priekšā?
– No sākuma bija mulsums, pēc tam jau pieradu. Reizēm bija tā, ka likās – esmu pateikusi kaut ko tādu, ko varbūt vajadzēja citādi, bet tā jau dzīvē vienmēr arī notiek. Otrreiz man vairs šādu izaicinājumu nevajadzēs. Man pietiek ar vienu reizi.
– Pēc dabas neesi “mājās sēdētāja”?
– Man patīk būt mājās. Patīk būt kopā ar saviem tuvajiem cilvēkiem, bet es mēdzu diezgan bieži iziet no mājas. Tik lielā televīzijas šovā piedalījos pirmo reizi, bet pirms tam esmu filmējusies dažās reklāmās. Man tas patīk, bet, protams, tas atkarīgs no garastāvokļa un no tā, kam tu to dari.
– Vai, tavuprāt, šis šovs nav nežēlīgs?
– Es varu pateikt tikai vienu – šova laikā ar meitenēm viss ir kārtībā. Vienkārši lielākās negācijas pēc redzētā televīzijā nāk no cilvēkiem un viņu viedokļiem par mums. Cilvēks dara tā, kā viņš dara. Neviens nav definējis, kādai ir jābūt “Latvijas princesei”. Cilvēki spriež par mums pēc trīs mūsu pateiktiem vārdiem raidījumā. Daļa sabiedrības saka, ka meitenes ir sevi pagrūdušas šausmīgam pazemojumam. Patiesībā – šovā mūs neviens nepazemo. Tas ir ļoti jauki pavadīts laiks, bet tās negācijas, kas nāk no sabiedrības, ir negatīvākā šī šova sastāvdaļa. Droši vien jau ir arī tā, ka kāda meitene šovā vairāk cīnās, cita ir atklātāka, cita vairāk izliekas, bet kopumā, manuprāt, mēs esam diezgan draudzīgas.
– Kas ir grūtākais šovā?
– Tā ir liela spriedze. Visu laiku ir jādomā līdzi, kas notiek, ko dari, lai pēc tam pašam nav kauns no apkārtējiem un, nedod Dievs, pēc tam puse Latvijas domā, ka esi šausmonis (ar smaidu). Arī tas – saprast, ko tu gribi šajā šovā, saprast, kā to parādīt tā, lai arī citi to saprot. Arī izpildīt šovā dotos uzdevumus ir grūti, jo uzdevumi notiek intensīvi. Ir nogurums, daudz pārdzīvojumu, tāpēc ir jāturas. Uzdevumi nav sarežģīti. Emocionāli grūtākais man bija kāzu kleitas piemērīšana, jo nākamajā dienā notika māsas kāzas, bet viņai bija jānāk uz šovu, kur kāzu kleitā biju es. Man ļoti patika fiziskie uzdevumi mežā.
– Tu jūties kā ieguvēja, piedaloties šajā šovā?
– Jā. Ir pavisam citādākas sajūtas, kad esi “iekšā” šovā. Viss mainās – attieksme, uztvere, sajūtas. Tagad es brīvāk varu izteikt savas domas. Brīvāk varu komunicēt ar svešiem cilvēkiem un nebaidīties pateikt, ja man kaut kas nepatīk. No šova var tikai iegūt – pārdzīvojumus, zināšanas, dažādu informāciju. Katru dienu mēs uzzinājām, kāds būs uzdevums, īpaši laika sagatavoties uzdevumam nebija. Runājot par uzdevumiem, mēs cita citai palīdzējām. Piemēram, uzdevumā kurš bija saistīts ar etiķeti, meitenes dalījās ar informāciju, ko zināja. Varbūt ne visus sīkākos “knifiņus”, daudz ko paturēja pie sevis, bet kopumā dalījās.
– Kā sadzīvo ar to, ko par tevi raksta interneta komentāros?
– Protams, komentāros ir vairāk negatīvā, bet tā jau ir tipiskā latvieša daba. Par tiem, kuri ir kaut kur pakustējušies un kaut ko izdarījuši, arī runā, jo nerunā jau par tiem, kuri neko nav izdarījuši. Es jau sākumā teicu, ka komentārus nelasīšu, bet ir grūti noturēties pretī un gribas izlasīt. Sākumā, kad lasīju komentārus par sevi, nebija tā labākā sajūta, bet tagad jau ir tā, ka es varu lasīt un smaidīt par tiem komentāriem. Reizēm tie ir ļoti uzjautrinoši. Histēriju un pārdzīvojumu nav. Mani šie komentāri nevar izsist no līdzsvara.
– Sieviešu starpā bieži rodas intrigas. Kā ir šova dalībnieču starpā?
– Tās nevarētu nosaukt par intrigām, bet gan par viedokļu atšķirībām. Šovā cīnās par “Latvijas princeses” kroni, bet nekur nav definēts, kādai ir jābūt “Latvijas princesei”. Kāda šova dalībniece uzskata, ka princesei jābūt dabiskai, otra uzskata, ka princesei par sevi pašai arī jārūpējas, līdz ar to vairāk konfliktu un domstarpību ir par to, kādai tad īsti jābūt princesei. Kuru dalībnieču domas sakrīt, tās vairāk turas kopā.
– Kādai tad ir jābūt “Latvijas princesei”?
– Viņa nevar būt izlutināta, nevar uzskatīt, ka citiem viņa būtu jānēsā uz rokām. Cik zinām, Latvijā tagad ir krīze, un kā tad tas būs, ja princese piecirtīs kāju un teiks: es gribu, man vajag. Manuprāt, “Latvijas princesei” ir jāmāk pašai daudz ko darīt. Svarīgais ir arī tas, lai cilvēks prot sevi parādīt, lai prot izteikt savas domas, palīdzēt sev un caur sevi palīdzēt citiem. Protams, rūpēties par savu ģimeni. Jo cilvēki uz princesi skatās kā uz paraugu, kam viņi grib līdzināties.
– Kura šova dalībniece tev šķiet piemērotākā “Latvijas princeses” kronim?
– Man ir trīs favorītes: Elza Stirna, Olga Petrova un arī es pati. Kāpēc tad lai es ietu uz šovu, ja domātu, ka visas ir labākas par mani?
– Ko vēlētos izdarīt savā dzīvē?
– Gribu būt par cilvēku – cilvēcīgu savā būtībā – līdz galam. Ir jāmāk sevi pilnveidot un attīstīt, ir jāmācās lietas, kuras uzskati par nepieciešamām jebkurā vecumā, jo tikai caur sevi var dot citiem.
– Publiskajā telpā ir minēts tavs īpašais talants – baltās drēbēs ravēt dārzu un nesasmērēties.
– Es daudz ko varu darīt baltās drēbēs, man ļoti patīk balta krāsa, it sevišķi apģērbā.
Vizītkarte:
Vārds , uzvārds: Zanda Jundze.
Dzimusi: 1984.gada 6.novembrī.
Dzimtā vieta: Lejasciema pagasts, Sinole.
Tagad dzīvo: Rīgā.
Mācījusies: Lejasciema vidusskolā, Gulbenes ģimnāzijā, Rēzeknes mākslas vidusskolā, Liepājas mākslas vidusskolā, nedaudz studējusi arī “Turībā”.
Strādā: filmu un reklāmas studijā “Style Masters Studio” par administratori.
Hobijs: ēst gatavošana.
