Regulāri, tuvojoties mācību gadam, krietni tiek patukšots vecāku maciņš. Viena bērna sūtīšanai skolā vecāki iztērē vairākus desmitus latu, īpaši sašutuši vecāki ir par dārgajām darba burtnīcām.
Gulbenes novada valsts ģimnāzijas direktore Lidija Ķeķere atklāj, ka mācību grāmatas, kas atbilst mācību programmai, nodrošina skola, savukārt nepieciešamās darba burtnīcas skola ir lūgusi iegādāties vecākiem. “Es gan gribētu vērst uzmanību uz to, ka darba burtnīcas nav domātas tikai un vienīgi darbam skolā, tās ir domātas arī bērnam trenēties un strādāt papildus mājās. Šogad mēs uzsākam mācīt franču valodu, tas nav mācību plāna priekšmets, tādēļ arī šim priekšmetam mēs esam lūguši vecākus iegādāties darba burtnīcas, mācību grāmatu esam iegādājušies un tā tiks izmantota mācību stundu laikā,” stāsta L.Ķeķere. Viņa gan šobrīd ir neizpratnē, vai arī zīmuļi, lineāli, pildspalvas, sporta tērpi ir mācību līdzekļi.
“Man gribētos dzirdēt precīzāku skaidrojumu, lai saprastu, vai nākamajā gadā mums ir jālūdz iegādāties kaut kas vecākiem vai varbūt novads piešķirs papildu līdzekļus darba burtnīcām vai rakstāmpiederumiem. Ja skolām tiktu piešķirti atbilstoši līdzekļi, tas nesagādātu problēmas,” saka direktore. Jāpiebilst, ka arī ģimnāzijā tiek vākti ziedojumi. To vākšanu uzrauga skolas vecāku padome. Padomes priekšsēdētāja Inita Sudraba stāsta, ka par šiem ziedojumiem tiek iegādātas mācību grāmatas, tās palaikam tiek arī atjaunotas. Par ziedojumiem tiek iegādāts, uzturēts un atjaunots arī slēpošanas inventārs. Vēl no šīs naudas tiek atlicināts arī interešu izglītībai. “Vecāki ir saprotoši. Ja mēs parēķinātu, cik daudz līdzekļu mums, vecākiem, būtu pašiem jānodrošina, tad labāk izvēlamies šādu variantu,” saka I.Sudraba.
Jānodefinē, kas ietilpst bezmaksas izglītībā
Druvienas pamatskolas direktore Velga Černoglazova, piemēram, stāsta, ka mācību grāmatas skola nodrošina pilnībā, izņemot angļu valodas grāmatas. “Angļu valodas grāmatas pērk paši vecāki. Viņi ir paši vēlējušies, ka šīs grāmatas paliek pašam bērnam, jo pēc tam vēl ir arī iespēja kaut ko atkārtot. Taču, patiesību sakot, šīs grāmatas ir visdārgākās un šobrīd mēs spriežam, ka nākamgad arī šīs grāmatas būs jāpērk skolai. Runājot par darba burtnīcām, tāpat kā visās skolās, arī mums ir ieteicamais saraksts, taču, ja kādam bērnam nav šo burtnīcu, mēs kopējam un nevienam bērnam arī netiek pārmests, ja viņam nav šīs darba burtnīcas,” stāsta V.Černoglazova. Viņa piebilst, ka skolai katru gadu ir arī kādi atbalstītāji, kas nodrošina ar zīmuļiem, pildspalvām, dzēšgumijām, lineāliem, arī līniju un rūtiņu burtnīcām. Šie piederumi ir katram skolotājam klasē un, ja bērnam pašam nav, tie viņam tiek nodrošināti. Viņa atklāj, ka vecāki var arī brīvprātīgi atbalstīt skolu ar ziedojumiem. “Ir tādi vecāki, kas dāvina rakstāmpiederumus vai grāmatas, ir, kas palīdz sarūpēt tautas tērpus. Skolai ir arī ziedojumu konts, kurā var iemaksāt naudu, taču tas nav obligāti. Visi šie dāvinājumi un ziedojumi tiek izlietoti dažādām skolēnu aktivitātēm un nepieciešamībām,” norāda V.Černoglazova. Viņa uzskata, ka šobrīd ir sacelta pārāk lieta ažiotāža ap mācību līdzekļu nodrošinājuma jautājumu. “Pirmkārt, valstī būtu jānodefinē, kas ir bezmaksas izglītība un kas tajā ietilpst – kas ir jānodrošina valstij, kas skolai un kas vecākiem, un tikai tad var spriest, kas ir pārkāpis likumus un kas nav,” piebilst V.Černoglazova.
Cenšas būt elastīgi
Gulbenes Bērzu sākumskolas direktore Vija Čakare uzsver, ka grāmatas vecākiem nav bijušas jāpērk nekad. “Darba burtnīcām ir ieteicamais saraksts, taču nav stingri noteikts, ka tām ir obligāti jābūt. Mēs esam elastīgi un tiekam galā, pedagogi no vairākām darba burtnīcām ir arī atteikušies,” stāsta direktore. Arī šajā skolā ir brīvprātīgais līdzdalības ziedojums. “Tas tika ierosināts jau pirmsākumos un no tā vajadzības gadījumā var iegādāties arī mācību līdzekļus. Ziedojuma līdzekļi tiek izmantoti, piemēram, arī dažādiem skolas piederumiem, ko bērni izmanto stundās. Pirms pieciem sešiem gadiem par šiem līdzekļiem pirkām arī grāmatas, bet pašreiz to nedarām. Mēs varam sarūpēt gan trūkstošās, gan arī nolietojušās grāmatas gan no budžeta, gan arī no mērķdotācijām,” stāta V.Čakare.
