No 25 policista darba gadiem desmit gulbenietis Aivars Krīgerts nostrādājis par dežurantu.
No 25 policista darba gadiem desmit gulbenietis Aivars Krīgerts nostrādājis par dežurantu. Viņš ir policijas “neredzamais kareivis”.
Dežurē lejas stāvā, apsargājot īslaicīgās aizturēšanas izolatorā ievietotos. Nācies vaigā skatīt gan prātu pārdzērušus cilvēkus, gan noziedzniekus, par kuriem šausminās visa pilsēta. Viņš pie izolatora sardzē bijis arī tad, kad tur atradās bērnu slepkava Korjakovs.
“Mans darbs prasa nervu sasprindzinājumu. Ir jājūt, ko var sagaidīt no katra likumpārkāpēja. Katrs pie mums atrodas atsevišķā slēgtā telpā ne ilgāk par desmit dienām. Nebaidos, ka kāds varētu izbēgt. Tas nav iespējams, jo ir ievērota nepieciešamā drošība. Esmu atbildīgs, lai noziedznieks no izolatora sveiks un vesels nonāktu uz tiesājamo sola, lai nepadarītu sev galu. Manā darba praksē tādu gadījumu nav bijis,” stāsta A.Krīgerts.
Viņš katrā likumpārkāpējā saskatot cilvēku. Nereti nākoties uzklausīt grēksūdzes. “Parunāties grib gandrīz katrs. Izsaka lūgumus vai lamājas,” saka A.Krīgerts. Bieži vien nesavaldīgi esot dzērāji, kas atžirguši parasti atvainojas par nepieklājīgo uzvedību.
“Jāatceras, ka nekad nedrīkst pārkāpt to savstarpējo attiecību robežu, kādu nosaka mani dienesta pienākumi,” atzīst likuma sargs. Lai arī darbs neliekas viegls un patīkams, tomēr viņš atzīst, ka tas ir vajadzīgs. A.Krīgerts pagaidām vēl nespēj iedomāties tādu situāciju valstī, ka nebūtu likumpārkāpēju, kas jāizolē no sabiedrības un jāsargā.
Dežūra policijā viņam ilgst
12 stundas. Pēc tam var atpūsties mājās. Tām A.Krīgerta dzīvē ir īpaša vieta. Tur viņš aizmirst par darba ikdienu, lai atkal atgrieztos tajā. Viņu saprot ģimene – dzīvesbiedre Maija un astoņus gadus vecais dēls Nikolajs. Lieliska esot arī atpūta laukos pie vecākiem Beļavas pagastā.
