Kā autovadītājam pasargāt savu īpašumu no bērnu blēņām?
“Kā pārmācīt puikas, kuri, visticamāk, tīšām ir nopikojusi svešu automašīnu? Vai pārrunas dos vēlamos rezultātus? Varbūt paņemt vienu huligānu un ar viņa seju noslaucīt sniega pikas no automašīnas? Dzirdēju, ka Gulbenes centrā nesen viens šoferis it kā esot tā izdarījis. Kad tā pārmāca kucēnu, tas palīdz! Tad vismaz būs mācība visam mūžam! Citādi puikas izaug par jauniešiem un turpina demolēšanu jau daudz smagākā apmērā. Ir dzirdēts, ka Gulbenē, Viestura ielā, jaunieši lēkā pa svešu automašīnu virsbūvēm, nolauž spoguļus. Viņiem tā ir izklaide. Ej pēc tam pierādi, kurš tieši bija vainīgais,” “Dzirkstelei” klāsta kāds gulbenietis.
Šāda problēma patiešām ir, taču katrs automašīnas vadītājs to risinātu citādāk. To “Dzirkstele” noskaidroja, aptaujājot vairākus automašīnu īpašniekus.
“Puikas vienmēr palaidnības ir darījuši un arī darīs. Kaut kādas darbības ir jāveic, bet diezin vai gudri ir ar bērnu noslaucīt automašīnu. Tas nav pareizi,” saka Guntis Blūms no Daukstu pagasta.
“Tādi puikas ir pelnījuši žagaru,” uzskata Aldis Dreimanis no Jaungulbenes.
“Katram šoferim sāp, ja viņam saskādē automašīnu. Tā ir mantiska vērtība. Bērni ir jāaudzina, viņiem ir jāskaidro, ko drīkst un ko nedrīkst darīt, jo automašīnas uzturēšana taču izmaksā ļoti dārgi. Pats pirmais nosacījums – nekāp automašīnas salonā ar dubļainām kājām, nemaz jau nerunājot par kaut kādu huligānisku darbību atļaušanos,” saka Ira Žeigure no Gulbenes. Viņasprāt, vecākiem katrā ģimenē ar saviem bērniem ir jārunā par šiem jautājumiem. Ja kaut kādu iemeslu dēļ mājās tas nav izrunāts, bērnu audzināšanā ir jāpieslēdzas sabiedrībai, uzskata I.Žeigure. Noķerot bērnus, kuri rīkojušies huligāniski, ar viņiem jārunā uzreiz. “Viņiem ir jāizstāsta tas, par ko paši nav iedomājušies. Bērni ir ļoti saprotoši. Bet paņemt bērnu un ar viņu noraust sniega pikas no automašīnas virsbūves nav nekādas jēgas. Viņš neko nesapratīs, tikai nobīsies,” uzskata I.Žeigure.
“Ja tam huligānam ir gadu 15, var ar viņu noslaucīt sniega pikas no automašīnas, bet, ja jaunāks – tad ne. Protams, mana rīcība būtu atkarīga no garastāvokļa. Visticamāk, ka es vienkārši nolamātu pikotājus. Taču nelikties zinis par šādām situācijām nevar. Visam ir kaut kāda morāle. Tajā pašā laikā – mēs visi esam bijuši bērni, visi esam s… vārījuši,” saka Pēteris Štokņa no Jaungulbenes.
Gulbenes rajona prokuratūras virsprokurora pienākumu pildītāja Dzintra Bokta “Dzirkstelei” saka, ka paņemt bērnu un ar viņu noslaucīt sniega pikas no automašīnas – tā ir vardarbība. “Tas, ka automašīnas īpašnieks ir pārskaities, nedod tiesības rīkoties vardarbīgi. Noteikti var un vajag meklēt bērnu vecākus un sūdzēties viņiem. Var sūdzēties skolā un policijā. Taču atrisināt konfliktu, paņirgājoties par bērnu, nav tiesību,” viņa uzsver. Turklāt nemaz nevarot zināt, kāds būs efekts no šādas audzināšanas. Varbūt bērns gūs ne tikai mācību visam mūžam, bet arī dziļu traumu. Bet tikpat labi viņā var iesakņoties atriebības kāre un nav zināms, kā tā izpaudīsies ar laiku, klāsta Dz.Bokta. Viņa arī pauž, ka automašīnas īpašnieks, kurš ar bērnu noslauka savu transportlīdzekli, riskē ar nepatikšanām. Ja vecāki pasūdzētos policijā vai kādā bērnu tiesību aizsardzības institūcijā, autovadītājs no cietušā varētu kļūt par grēkāzi.
