“Vai ir pareizi, ka sievietei ir vīriešu dzimtes uzvārds?” šāds jautājums rodas, izdzirdot latviešu valodas likumiem neraksturīgu uzvārdu. Valodas speciālisti šādos gadījumos ir strikti – atbilstoši latviešu valodas likumiem šāda situācija izveidoties nedrīkst. Citādāk domā ģimenes, kurām izdevies saglabāt “nepareizos” uzvārdus.
Sieva paliek pie sava
Inga Ādmine-Stūris atzīst, ka uzvārdu vīriešu dzimtē vēlējusies pati, jo, viņasprāt, sieviešu dzimtes uzvārdam Stūre ir pilnīga cita nozīme un tādējādi vīra un sievas uzvārdi būtu semantiski atšķirīgi. Proti, stūris ir vieta telpā vai noteikts laukums, bet stūre ir transportlīdzekļa vadības elements.
Kad laulību iesniegumā rakstījusi, kādu uzvārdu vēlas pēc laulību noslēgšanas, saņēmusi pretreakciju, ka tā nu gan nevarot. Sieviete jautājusi tiesībsargam, kā jārīkojas šādā situācijā, uz ko viņš sniedzis atbildi, ka svarīgi uzvārdu vēlamajā formā fiksēt vismaz vienā oficiālā dokumentā – pēcāk tam pielāgos pārējos. “Valodas centra dāmas nebija piekāpīgas,” par toreizējo situāciju smej I. Ādmine-Stūris.
Pat savā kāzu dienā sieviete nav zinājusi, kāds uzvārds tiks ierakstīts viņas laulības apliecībā. Sev par pārsteigumu redzējusi, ka tajā ierakstīts cerētais – Ādmine-Stūris. Viņa neslēpj, ka, iespējams, laulības apliecībā parādījies šis uzvārds, jo sieviete, kura iepriekš pret to iebildusi, savus pienākumus prombūtnes laikā bija uzticējusi citai personai, kas nav zinājusi par iepriekšējām sarunām saistībā ar uzvārda atbilstību. I. Ādmine-Stūris gan uzsver, ka īpaši cīnījusies par savu uzvārdu nav, vien vēlējusies, lai tas būtu tāds kā laulātajam. “Es esmu ļoti priecīga,” šodien par savu uzvārdu saka Inga.
Likumi atkāpes neparedz
To, kā latviešu valodā pieņemts reģistrēt sievietes uzvārdu pēc laulībām, ja vīra uzvārds ir Stūris skaidro Latviešu valodas aģentūra. Tā konsultantes sniedz šādu atbildi: “Vīrieša uzvārda Stūris atbilstošā sieviešu dzimtes uzvārda forma latviešu valodā ir Stūre. Saskaņā ar pastāvošajām valodas un tiesību normām, uzvārda rakstība sievietei “Stūris” uzskatāma par rakstījumu vīriešu dzimtē un latviešu valodā nav pieļaujama.” Latviešu valodas aģentūras konsultantes skaidro, ka personvārdi latviešu valodā tiek rakstīti, ievērojot latviešu valodas normatīvās prasības, kā arī saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem.
Aģentūras pārstāves arī skaidro, ka latviešu valodā sieviešu uzvārdus veido un lieto ar attiecīgajām sieviešu dzimtes galotnēm – par pamatu ņem vīriešu uzvārda formu un vīriešu dzimtes galotni aizstāj ar atbilstošo sieviešu dzimtes galotni. “Atbilstoši latviešu valodas gramatikas likumiem sieviešu uzvārdos nelieto vīriešu dzimtes galotnes. Šādā sakarā atbilstoši mūsdienu normām nav pieļaujams, ka Latvijā izdotajos dokumentos sievietes uzvārds tiktu rakstīts vīriešu dzimtē. Savukārt, ja sievietei tāds dokuments kādu apstākļu dēļ ir izdots, norādījumu, kā locīt nepareizi uzrakstītus uzvārdus, nav,” uzsver konsultantes.
Pagātnes sekas vēl jūtamas
Par to, kā šāda situācija vispār var izveidoties, ka sievietei tiktu piešķirts vīriešu dzimtes uzvārds vai arī, kā bieži novērots, bezgalotnes uzvārda forma, aģentūras konsultantes skaidro: “Sākotnēji – 19. gadsimtā – uzvārdus vispār rakstīja bez galotnes, piemēram, Kociņ jaunkundze vai Kalniņ kundze, pēc tam – 20. gadsimta sākumā – nostiprinājās vīriešu dzimte, bet jau Latvijas brīvvalsts laikā – 20. gadsimta 20. gados – tika pieņemti vairāki likumu grozījumi par uzvārdu lietošanu atbilstoši dzimumam, tas ir, vīriešu un sieviešu dzimtē.”
Tomēr vēlāk situācija noritējusi atbilstoši vēstures notikumiem: “Lielākā daļa sieviešu Latvijā uzvārdus mainīja sieviešu dzimtē; tām, kas no Latvijas Republikas emigrēja uz rietumvalstīm ar Latvijas pasēm Otrā pasaules kara laikā, uzvārds pasēs bija rakstīts vīriešu dzimtē – visas sievietes nepaspēja tās apmainīt vai arī kara laikā nemainīja; izsūtītajiem latviešiem Krievijā tika saglabāts vīriešu dzimtes uzvārds; pēc kara Latvijā daudzi Latvijas pasu daļās strādājošie neprata latviešu valodu un izdeva dokumentus pēc krievu valodas parauga – gan bez galotnes, gan vīriešu dzimtē.” Valodas konsultantes nenoliedz: sekas ir jūtamas un redzamas vēl šodien. “Cilvēki rāda gan savas ārzemju pases, gan padomju laikā izdotos dokumentus, kur sievietēm uzvārdi rakstīti vīriešu dzimtē. Atsevišķi gadījumi saglabājušies arī mūsdienu dokumentos.”
Pārpratumi neizpaliek
I. Ādmine-Stūris, turpinot sarunu par savu uzvārdu, atklāj, ka arī šobrīd vīra ģimenē ir pāri, kas vēlas laulāties un vēlas, lai sieviete nēsātu uzvārdu Stūris, taču, baidoties, ka pret šo uzvārdu iebildīs un nomainīs pret sieviešu dzimtes Stūre, ar laulībām nesteidzas. I. Ādmine-Stūris arī atklāj, ka problēmu uzvārda sakarā viņai līdz šim nav bijis, visiem tas ir pieņemams un neviens par to nav bijis izbrīnīts. “Ne pasu daļā, ne tad, kad vajadzēja iegūt jaunu vadītāja apliecību – nekur man jautājumu nav bijis,” secina sieviete.
I. Ādmine-Stūris stāsta, ka līdzīga situācija ar iebildumiem un nekonsekvencēm uzvārdu rakstīšanā mēdz gadīties arī citiem. Piemēram, viņai zināma ģimene, kuras dzimtas uzvārds ir Rekke, taču mūsdienu latviešu valodas likumi un rakstības normas šādu uzvārdu reģistrēt dokumentos neļauj. “Ja kādreiz būs jākārto kādas mantojuma lietas, tā varētu būt problēma, jo tomēr Rekke un Reke ir atšķirīgi uzvārdi. Var pat nospriest, ka tā nav viena ģimene,” savas pārdomas pauž sieviete un atzīst: “Šajā ģimenē ir brāļi ar nelielu gadu starpību un pat viņiem ir atšķirīgi uzvārdi.”
Seko prasību izpildei
Par to, kā personu apliecinošos dokumentos var parādīties latviešu valodas normām neatbilstošs uzvārds vai arī atšķirīgas uzvārdu formas vienas ģimenes locekļiem, laikrakstam skaidro Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP). Pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Undīne Priekule norāda, ka pārvaldes kompetencē ietilpst sekot līdzi latviešu valodas likumiem un normām, tādējādi uzvārda forma “Stūris” vīriešu dzimtē sievietei nedrīkstētu tikt reģistrēta. “Protams, ir dažādi izņēmumi, piemēram, tiesas lēmums vai uzvārds bijis ierakstīts personu apliecinošā dokumentā pirms Ministru kabineta noteikumiem Nr. 114 un persona nepiekrīt uzvārda rakstības maiņai vai tamlīdzīgi,” situācijas raksturo PMLP speciāliste.
Vai pārvaldē strādā algoti valodas speciālisti, kuri seko līdzi valodas likumu ievērošanai? U. Priekule atbild: “Atsevišķu valodas speciālistu pārvaldē nav, bet iepriekš nosauktie Ministru kabineta noteikumi ļoti detalizēti apraksta dažādu uzvārdu un vārdu atveides un pielīdzināšanas. Bet, ja darbinieki nav pārliecināti par uzvārda rakstību vai persona nav apmierināta ar uzvārda atveidi latviešu valodā, darbinieki konsultējas ar latviešu valodas speciālistiem. To arī nosaka minētie Ministru kabineta noteikumi.” Ļoti laba sadarbība iestādei ir ar Latviešu valodas aģentūru: “Atbildi saņemam ātri pa e-pastu vai pa tālruni. Šādu konsultāciju var saņemt jebkura persona.”
