Sakarā ar Gulbenes novada domes deputātes Gunas Pūcītes publisko paziņojumu, ka viņa sevi politiski vairs nesaista ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), sabiedrībā aktualizējusies diskusija, kā vērtēt šādu rīcību.
Taču Gulbenes novada pastāvēšanas vēsturē šis nav pirmais gadījums, kad kāds no deputātiem izlemj norobežoties no partijas. Katrreiz tas skaidrots ar viedokļu atšķirību.
Kopš Gulbenes novada pašvaldības izveides 2009.gadā trīs reizes kāds no deputātiem ir paziņojis, ka vēlas būt neatkarīgs. Divreiz šādi sevi ir pozicionējuši ZZS deputāti un vienreiz – partijas “Reģionu alianse” deputāts.
Iepriekšējo divu sasaukumu laikā septiņi deputāti no dažādām partijām ir demisionējuši, tikai neilgi pastrādājot novada domē. Viena deputāte to gandrīz izdarīja, tomēr vēlāk pārdomāja.
Neatkarīgo deputātu saraksts
Pirmais to 2009.gadā mēnesi pēc ievēlēšanas novada domē izdarīja ZZS deputāts Māris Raģelis (pirms reformas bija Gulbenes rajona padomes priekšsēdētāja vietnieks), kurš uzsvēra, ka lēmumus pieņems neatkarīgi, tomēr ar savu partiju turpinās konsultēties.
2013.gada sasaukumā no partijas “Reģionu Alianse” novada domē ievēlētais uzņēmējs Andris Vējiņš 2014.gada 25.septembra domes sēdē paziņoja, ka norobežojas no varas partijas un turpmāk strādās kā neatkarīgs deputāts.
2017.gada 3.jūnijā no ZZS saraksta ievēlētā deputāte G.Pūcīte 2018.gada 25.janvāra domes sēdē paziņoja, ka izstājas no partijas un turpmāk būs neatkarīgā deputāte.
Deputātu brīvprātīgās pastaigas
2009.gada 6.jūnija vēlēšanās Gulbenes novada domē no ZZS ievēlētais M.Raģelis 2011.gada pavasarī nolēma pavisam atteikties no deputāta mandāta. Maijā viņa vietā stājās nākamais cilvēks no ZZS kandidātu saraksta – Gunārs Ciglis.
Tajā pašā sasaukumā no “Tautas partijas” saraksta ievēlētais Aldis Strads (kurš līdz administratīvi teritoriālajai reformai bija vadījis rajona padomi) septembrī nolika deputāta mandātu. Nākamais sarakstā bija Māris Milns (līdz tam – Lejasciema pagasta padomes izpilddirektors). Viņš iespēju kļūt par deputātu neizmantoja. A.Strada vietā stājās Ozolkalna pamatskolas sporta skolotājs Voldemārs Mezītis. Taču arī viņš drīz vien atteicās no tautas kalpa pienākumiem. Tad no 2010.gada 6.oktobra par novada domes deputātu no “Tautas partijas” saraksta kļuva Raitis Apalups (bijušais Stāmerienas pagasta padomes priekšsēdētājs) – politiķis ar lielu pieredzi gan novadā, gan valstī, jo ir bijis 6.Saeimas deputāts.
No “Jaunā laika “ un “Pilsoniskās savienības” 2009.gadā par Gulbenes novada domes deputātu kļuva Andis Caunītis (tobrīd bija rajona Virsmežniecības darbinieks), kurš kandidēja arī 10.Saeimas vēlēšanās no partijas “Vienotība” saraksta. Parastajā kārtībā viņš Saeimā par deputātu nekļuva, taču ieņēma partijas biedra Arta Pabrika vietu Saeimā, kad tas kļuva par ministru. Tāpēc ar 2010.gada 1.decembri Gulbenes novada domē viņa vietā deputāta pienākumus sāka pildīt nākamā kandidāte no “Jaunā laika” un “Pilsoniskās savienības” saraksta – Tirzas kultūras nama direktore Alda Alberte. Viņa šo pienākumu veica līdz sasaukuma beigām.
Gandrīz no deputātes pienākumiem šā paša sasaukuma laikā atteicās arī Gulbenes veterinārārste Ilze Mezīte, kura 2012.gada 19.janvārī uz domes sēdi atnāca ģērbusies tautas tērpā un, protestējot pret algu palielināšanu pašvaldības darbiniekiem, nolika domes priekšsēdētājai Sandrai Daudziņai uz galda savu deputātes apliecību. Vēlāk tomēr emocijas pierima un I.Mezīte veica deputātes pienākumus līdz pašām sasaukuma beigām.
2013.gada 13.jūnija vēlēšanās novada domē no “Centriskās partijas Latvijas Zemnieku savienība” ievēlētais Uģis Aigars (Lizuma pagasta pārvaldes vadītājs) uzreiz atteicās būt tautas kalps. Tāpat arī nākamais sarakstā – Juris Graumanis (Druvienas pagasta pārvaldes vadītājs). 20.augustā par deputātu kļuva Rankas zemnieks Māris Brencis, kurš šo statusu saglabāja līdz sasaukuma beigām.
