Pirms 9. Saeimas vēlēšanām lūdzām partijas sniegt atbildes uz 13 jautājumiem, kas interesē vēlētājus.
Pirms 9. Saeimas vēlēšanām lūdzām partijas sniegt atbildes uz 13 jautājumiem, kas interesē vēlētājus. Aptaujājām kandidātus no tiem sarakstiem, kuru iekļūšana Parlamentā šķiet ticama, tas ir, kuri pēc socioloģisko pētījumu pēdējo mēnešu datiem sasniedz un pārsniedz piecu procentu barjeru. Tātad – uz jautājumiem atbild: “Jaunais laiks” (JL), Zaļo un Zemnieku savienība (Latvijas Zaļā partija un Latvijas Zemnieku savienība), “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (PCTVL), Tautas partija (TP), apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK (TB/LNNK), Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas ceļš” apvienība (LPP/LC) un Saskaņas centrs (SC).
(Turpinās no 14.septembra)
JL
Sakārtot infrastruktūru (ceļus un telekomunikācijas). Atvieglot administratīvo slogu uzņēmējiem, veiksmīgāka sadarbība (mazāka birokrātija) ar Valsts ieņēmumu dienestu, Pārtikas un veterināro dienestu un citām institūcijām. Vienkāršot nodokļu administrēšanu un mazināt korupciju ierēdniecībā, kā arī pilnveidot licenču un sertifikātu izsniegšanu.
ZZS
Šeit mēs varam nosaukt darbus, ko jau esam paveikuši, izpildot pirms iepriekšējām vēlēšanām dotos solījumus. Pirmkārt, ir nodrošināta ES finanšu resursu pieejamība visiem lauksaimniecības uzņēmumiem un saimniecībām – neatkarīgi no to lieluma, apgrozījuma vai vēl kādiem kritērijiem. Tas ļāvis saņemt atbalstu 80 000 Latvijas saimniecību. Otrkārt, ZZS atbalstīja 15 procentu ienākumu nodokļa noteikšanu uzņēmumiem, kas atviegloja tieši mazo un vidējo uzņēmumu darbību. Treškārt, ZZS iestājas par vietējā tirgus aizsardzību, ciktāl tas ir iespējams valsts starptautisko saistību un ES likumdošanas ietvaros. Un tas noteikti ir par labu tieši vidējiem un mazajiem uzņēmumiem. Un visbeidzot – ZZS ir par progresīvo nodokli no ienākumiem, kas nozīmē, ka cilvēkiem, kuri darbojas mazajos un vidējos uzņēmumos, nepelnot miljonus, būs jāmaksā mazāki nodokļi.
TP
Nepieciešams vienkāršot uzņēmumu dibināšanu un reģistrāciju, samazinot iesniedzamo dokumentu daudzumu un valsts nodevu, ieviešot elektronisko reģistrāciju. Īpaša vērība jāvelta mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, atvieglojot nodokļus un finanšu režīmu, pastiprinot informatīvo atbalstu, veicinot darbinieku apmācību un modernu tehnoloģiju iegādi. Jānodrošina lielāka finansējuma pieejamība uzņēmējdarbības sākšanai.
TB/LNNK
Jāizveido finanšu pieejamības un atbalsta centri septiņās Latvijas pilsētās, kurās ir augstskolas – Liepājā, Ventspilī, Jelgavā, Rīgā, Valmierā, Rēzeknē, Daugavpilī un, iespējams, arī Jēkabpilī, lai iespējami vienmērīgi pārklātu Latviju. Atbalsta sistēmas vadībā jāietilpst valsts, reģiona un augstskolu pārstāvjiem, kā arī jaunu inovatīvu uzņēmumu vadītājiem.
Jāievieš diferencēta atbalsta intensitātes sistēma pa reģioniem. Jāpārskata uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanas kārtība, nodrošinot uzņēmumu attīstībai labvēlīgu nodokļu piemērošanu (līdzīgi kā par dāvinājumiem sabiedriskā labuma guvēju organizācijām pielieto UIN atlaides, tā arī MVU pielietot atlaides, ja uzņēmums iepērk jaunas tehnoloģijas un ražošanas iekārtas).
LPP/LC
Pirmais solis ir nodokļu samazināšana, tāpēc LPP/LC piedāvā līdz 15 % samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli un līdz 15 % – arī PVN. Jo zemāki nodokļi, jo vairāk uznēmējiem paliks naudas, ko investēt attīstībā.
ES strukturfondu pieejamība ir otrs būtiskais instruments straujākai uzņēmējdarbības attīstībai, ko sniedz Latvijas dalība ES. Savukārt Latvijā ražoto preču tirgus paplašināšanai ir nepieciešams veicināt eksportu uz ārvalstīm, izmantojot Latvijas ekonomiskās pārstāvniecības, kuru pienākums ir meklēt ārvalstu sadarbības partnerus, sekmēt ne tikai ārvalstu investīciju ienākšanu Latvijā, bet arī Latvijas uzņēmumu investīcijas ārvalstīs un paplašināt noieta tirgus.
PCTVL
Mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam PCTVL piedāvā:
1) noteikt mazajiem uzņēmumiem atlaidi 30% apmērā no uzņēmumu ienākuma nodokļa summas un atcelt praksi, kad tiek iekasēti avansa maksājumi uz nākotnē paredzamo ienākumu nodokļa rēķina;
2) sakārtot valsts palīdzību to biznesa projektu izstrādē, kuri paredz līdzekļu piesaisti no Eiropas fondiem un Latvijas preču virzību ārējā tirgū;
3) vienkāršot uzņēmumu obligātās atskaites, tajā skaitā grāmatvedības atskaites, diferencējot tās atkarībā no uzņēmuma izmēriem,
SC
1) Mainot nodokļu administrēšanas procedūru: samazinot nodokļu maksājumu skaitu (pašlaik Latvijas uzņēmējs maksā nodokļus 39 reizes gadā, viņa lietuviešu kolēģis – 13, igauņu – 11, īru – 8, bet zviedru – tikai 5), mazajam biznesam paredzot iespēju daudzo pašreizējo nodokļu vietā maksāt vienotu nodokli.
2) Sniedzot pieejamas valsts garantijas nelieliem (līdz 10 tūkstošiem eiro) kredītiem mazajam biznesam.
3) Paaugstinot tiesu sistēmas efektivitāti, tostarp palielinot tiesnešu skaitu (šobrīd daudzi mazie uzņēmēji nonāk līdz bankrotam, jo nespēj caur tiesu atrisināt klientu vai piegādātāju radītās problēmas).
* * *
Nākamajā numurā: – Kā visefektīvāk un ātrāk uzlabot 1.šķiras ceļu kvalitāti Latvijas rajonos?
