Inese Kučinska tikko ir pārlaidusi pirmizrādes Dž. Dž. Džilindžera izrādei “Pīļu medības” Liepājas teātrī un atkal jau paspējusi nopeldēties. “Tagad jau labs laiks peldēm,” viņa to pasaka kā kaut ko pašu par sevi saprotamu. Tīra jūra, skaidrs ūdens. Nav sniega, un ledus vaļņiem pāri arī nav jākāpj.
Turpina foršo sajūtu
Vasarā pirms sešiem gadiem Inese diezgan cītīgi skrējusi gar jūru un peldējusies katru rītu. “Negribēju no tās foršās sajūtas šķirties tikai tāpēc, ka paliek vēsāks,” aktrise paskaidro. Pirmie parasti sāk salt pirksti, tāpēc Inesei ir ne tikai čībiņas, kas palīdz saglabāt siltumu, bet arī melni cimdiņi. Ja snieg, viņa liek arī cepuri.
“Ekstrēmisti jau saož viens otru pa gabalu,” viņa nosmej un stāsta, ka turpat jūrmalā izveidojusies trīs četru “roņu” kompānija. Viens otru uzmundrinājuši, paskubinājuši tajās reizēs, kad ūdenī tomēr negribējies kāpt. Pirmo gadu peldējusies ik dienas neatkarīgi no laika apstākļiem – lai pilnībā izjustu uz savas ādas, kas tas ir un ko tas nozīmē.
Lielā salā gan nekāda dižā peldēšanās nesanākot – esot teiciens, ka pietiek, ja ūdenī noskaita divreiz Tēvreizi. Tāpat pietiek “peldēties”, ja āda paliek zila vai pleķaina.
Ginekoloģe Inga Vēvere aizstāvējusi uzskatu, ka grūtniecība nav slimība, bērnam pašam savs mikroklimats, tāpēc Inese jūrā peldējusies vēl divas nedēļas pirms dzemdībām. Barojot bērnu ar krūti, gan tikai aplaistījusies.
Daudz ieguvumu
Laba pašsajūta, veselība. Ir izteikts kosmētiskais efekts, ādai nāk par labu – tādi esot galvenie ieguvumi. Pēc peldes jūras ūdeni viņa ieberzē ādā ar rupju linu dvieli, nevis noslaukās. “Lieliska anticelulīta programma.” Šo gadu laikā nav piemetušās nopietnas slimības. Tad jau skatuves caurvēji un neveselīga darba vide vairāk nodara pāri veselībai nekā šādas procedūras. Iepriekš katru gadu piemeklējuši bronhīti, mocījusies ar konjunktivītiem. Ja kāds pielipina iesnas, tās pāriet divu dienu laikā.
“Ja ir slikts garastāvoklis, vajag tikai aiziet nopeldēties – visu slikto aizskalo prom. Nekad neesmu domājusi, ka varētu pēc peldes saslimt. Daudziem tā ir tikai psiholoģiska barjera – saslimšu, iesnas, olnīcas, mugura. Esmu gājusi ar sāpošu kaklu un 37 grādu temperatūru – pelde noņem sāpes. Kā saka, “kļin kļinom višibajut”,” iedrošina Inese.
Pirms peldes viņa iesildās, mazliet pavingro. “Tā nav pirts, kur izsvīst un metas aukstā ūdenī. Ar slapju muguru nekad ūdenī nemetos.” Izšķirošā esot gara mobilizācija – saņemties vienmēr ir grūtāk, nekā atteikties un slinkot.
“Es arī peldos, viņa man iemācīja,” garāmejot sarunā repliku iemet Ineses vīrs, Liepājas teātra direktors Herberts Laukšteins. Pavadījis, skatījies, līdz apnicis stāvēt krastā un gaidīt. 12 gadus vecā meita pagaidām peldoties līdz oktobrim.
Vienas receptes nav
“Ja ir liela garīgā slodze, nepieciešams kaut kas, kas ik pa laikam attīra un uzlādē. Piemēram, kad bija “Salna pavasarī”, smaga izrāde, kur tēloju Madaru. Šobrīd tomēr peldos neregulāri,” stāsta Inese. Tomēr viņa uzsver, ka ziemas peldes nav recepte visiem. Recepte visiem varētu būt “ieklausīties sevī”. “Es pamostos un jūtu – gribu iet peldēt vai negribu. Kad ir lielās, tumšās straumes, ir nepatīkami. Ja aizeju līdz jūrai un iekšā ir drebulis, ka labāk nevajag iet, neeju. Tad es tikai pastaigājos. Cits stāv un drebinās, nevar izlemt pat vasarā. Bet, tiklīdz sāk darboties, enerģija vairo enerģiju. Tad prasās vēl un vēl.”
