Stāsta Gita: – Man patīk iepirkties “Drogās”, – veikalā, kurā ir iespējams rūpīgi aplūkot un iegādāties dažādas nelielas, bet ikdienā vajadzīgas preces.
Stāsta Gita: – Man patīk iepirkties “Drogās”, – veikalā, kurā ir iespējams rūpīgi aplūkot un iegādāties dažādas nelielas, bet ikdienā vajadzīgas preces. Gulbenē “Drogu” nav, tāpēc izmantoju iespēju tās apmeklēt Rīgā, tirdzniecības centrā “Alfa”.
Starp preču pieblīvētajiem plauktiem, izvēloties pirkumus, biju pavadījusi krietnu laika sprīdi. Salikusi tos iepirkumu grozā, devos pie kases samaksāt.
Vēl brīdis un man gar šo spoži izgaismoto veikalu vairs nebūs nekādas daļas. Iekšēji noskaņojos nākamā apmeklējumam.
Kamēr sniedzu pārdevējai naudu, stāvēdama signalizācijas vārtos, kas atradās pie kases, atskanēja pīkstošs signāls, pievēršot apkārtējo cilvēku, īpaši kases darbinieces uzmanību. Apjuku, nesaprotot, kāpēc radusies šī brīdinošā skaņa, ja par visu pašlaik maksāju.
“Kas jums somiņā?” jautāja tirdzniecības darbiniece, rādīdama neapmierinātu un bargu sejas izteiksmi.
“Izņemiet visu no somiņas!” tika pavēlēts. Tik vien pajautāju, vai tas man jādara visu veikala apmeklētāju priekšā, uzskatot norādi par nepieklājīgu. Stāvēju piesarkusi un līdzinājos eksponātam, kas izlikts vispārējai apskatei. Redzot, ka negrasos atvērt somiņu, pārdevēja izsauca apsardzi. Atrodoties zem nosodošajām skatienu ugunīm, šķita, ka ir pagājusi mūžība, kamēr ieradās apsardzes darbinieki. Izdzirdot norādi sekot viņiem, jutos kā atbrīvota no kaut kā ārkārtīgi nepatīkama.
Tiku ievesta apsardzes telpā un uzrādīju rokassomiņas saturu. Apsardzes darbiniekam vajadzēja apbruņoties ar krietnu pacietības devu, jo sievietes rokassomiņas saturs neaprobežojas tikai ar matu suku, spogulīti un lūpu pomādi. Citu pēc cita apsardznieks nesa priekšmetus uz signalizācijas vārtiem, lai noskaidrotu pīkstēšanas iemeslu, bet tas nepalīdzēja rast atbildi.
Beidzot tika aiznesta arī iztukšotā zilpelēkā soma, ko savulaik biju iegādājusies tai pašā tirdzniecības centrā. Skaņas signāla nebija. Tā arī neizdevās noskaidrot “pīkstētāju”.
Apsardzes darbinieki atvainojās par pārpratumu, piebilstot, ka cilvēki diemžēl mēdzot būt dažādi. Arī negodīgi.
Pārpratums palīdzēja uzzināt, ka “Drogas” ir veikals, kurā signalizācijas iekārtas ir ļoti jutīgas.
Izejot no apsardzes darbiniekiem paredzētās telpas, bildu, ka tūlīt no lielveikala “Alfa” ārā nedošos, bet iegriezīšos vēl citos veikaliņos, tāpēc, ja kādā atkal atskanēs skaņas signāls, vainīga būs mana soma.
Viss beidzās labi, tomēr nepatīkamās izjūtas, ko lielākas vērsa pārdevējas šķobīšanās un norāde, ka viņai nav laika noņemties ar zagļiem, aizgainīt bija grūti. Līdzīga situācija var gadīties ikvienam. Nekad cilvēks nevar būt drošs, ka viņu kaut kas nepārsteigs nesagatavotu.
