Vai nepieciešams nodrošināt profesionālās izglītības pieejamību reģionos?
Miķelis Kučinskis, Rankas arodvidusskolas direktors
Profesionālās izglītības pieejamība reģionos ir obligāti nodrošināma. Pirmais iemesls ir saistīts ar sabiedrisko transportu, kas vairs nekursē tik bieži kā agrāk. Otrais iemesls ir ģimeņu finansiālās iespējas. Kā lai mūsu bērni izbraukā no savas dzīvesvietas uz profesionālās izglītības iestādi kaut kur Latvijas otrā malā? Kādreiz audzēkņiem tika atlīdzināti ceļa izdevumi. Vienalga, vai tie bija divi vai trīs braucieni, lai no mājas nokļūtu uz skolu un no skolas uz māju. Tagad nekas netiek atmaksāts. Turklāt audzēkņiem, apmeklējot profesionālo izglītības iestādi savā reģionā, ir iespējams lētāk izdzīvot, nekā mācoties izglītības iestādēs, kas atrodas lielajās pilsētās. Ja vien visiem audzēkņiem būtu puslīdz normāli materiālie apstākļi, tad uz šo jautājumu varētu paraudzīties citādāk, bet šobrīd nekas nemainīsies. Mēs skolā ļoti labi redzam un zinām, kādi ir materiālie apstākļi lielai daļai audzēkņu. Tas audzēknis, kurš par savām sekmēm saņem stipendiju, var justies bagāts. Ir audzēkņi, kuru vecākiem nav naudas, lai samaksātu par bērna pusdienām. Tomēr jauniešiem ir interese par iespējām iegūt profesionālo izglītību. To apliecināja nupat notikušās Karjeras dienas, kad mūsu arodvidusskolu apmeklēja 12 novada skolu skolēni. Tiekoties ar uzņēmējiem, arī viņi atzīst, ka šodien lielākā problēma ir darbaspēks. Cilvēki, kuri grib un arī prot strādāt.
Juris Duļbinskis, Stradu pagasta pārvaldes vadītājs
Nav īpaši svarīgi, kur profesionālās izglītības iestāde atrodas, bet apmācībai, ko tā sniedz, ir jābūt kvalitatīvai. Protams, vēlams jau būtu, ka izglītības iestāde atrastos tuvāk audzēkņu dzīvesvietai, bet lielākoties audzēkņi, kuri izvēlas profesionālās izglītības iestādes, izmanto skolu dienesta viesnīcas vai internātus. Tāpēc tam nav tik liela nozīme, vai skola no mājas atrodas 30 vai 70 kilometru attālumā. Profesionālās izglītības iestādei ir jābūt ar labu materiālo bāzi. Zinu, ka esošās izmanto daudz ko no vecajiem laikiem, tāpēc tām steidzami ir nepieciešamas investīcijas, lai skola varētu iet vienā solī ar mūsdienu tehnoloģijām. Gandrīz vai par mūžīgo problēmu pēdējā laikā ir kļuvusi profesionālo izglītības iestāžu nespēja trāpīt uz īsto specialitāti. Mums pietrūkst prognozes vismaz pieciem turpmākajiem gadiem. Piemēram, lauku tūrisma speciālistu mums jau ir vairāk, nekā vajadzīgs. Manuprāt, ļoti laba doma Jaungulbenes profesionālajā vidusskolā bija grupas izveide, kurā zināšanas varēja apgūt santehniķi. Tā, manuprāt, ir ļoti vajadzīga profesija, ņemot vērā to, ka pēdējos gados Eiropas fondi milzīgos apmēros finansē dažādus ūdenssaimniecības sakārtošanas projektus. Palīgstrādniekus, kam ir šīs zināšanas santehnikā, nav viegli sameklēt.
Gunārs Ciglis, lauku uzņēmējs no Litenes
Profesionālās izglītības pieejamība mūsu novadā noteikti ir jāsaglabā, jo reģions mums ir liels. Ja šīs iespējas piedāvās tikai Valmierā, kas tiek uzskatīta par reģiona centru, tad mēs te visu uz vietas noplicināsim. Palaižot mūsu novada mācīties gribētājus uz Valmieru, nav nekādas cerības, ka viņi kādreiz atgriezīsies atpakaļ Gulbenes novadā. Ja mēs Gulbenē vēlamies kaut kādu attīstību, tad reāli mums te uz vietas ir jāgatavo jaunā strādnieku paaudze – kārtīgi amatnieki. Piemēram, var paņemt lāpstu un rakt. Jo ilgāk raksi, jo vairāk izraksi, bet mums ir vajadzīgi tādi speciālisti, kuri, nevis domā, kā ar lāpstu vairāk izrakt, bet kā šo darbu padarīt ērtāk un labāk. Piemēram, savā saimniecībā vairāk vai mazāk visus speciālistus esmu izaudzinājis pats. Ja mēs teiksim, ka mums Gulbenē nevajag vidusskolu, ka nevajag arī profesionālās skolas novadā, tad automātiski novads paliks tukšs.
