Lielu ažiotāžu ir izraisījis gadījums mūsu pilsētā, kad automašīnai, braucot pa Lazdu ielu, uz ielas braucamās daļas priekšā pēkšņi parādās bērni. Lai neuzbrauktu virsū bērniem, izvairoties vadītājam diemžēl iznāk izraisīt sadursmi ar ielas malā stāvošajiem spēkratiem. Šobrīd daudz un dikti tiek diskutēts par to, kurš tad īsti ir vainīgs. Savus viedokļus izsaka gan eksperti, gan vienkārši vērtētāji no malas. Vieni spriež, ka šoferim vajadzējis braukt lēnāk un atbilstoši ceļa apstākļiem, ka vajadzējis reaģēt citādāk un būtu varējis izvairīties arī no sadursmes ar stāvošajiem auto, citi priecājas par šofera ātro reakciju un bērniem, kas izsprukuši no nelaimes, kas, manuprāt, visā šajā notikumā tiešām ir pats svarīgākais. Var daudz spriest, kā būtu, ja būtu, taču vienīgais, ko varu teikt – negribas nevienam novēlēt kādreiz nonākt šādā vai līdzīgā situācijā, kad sekundes simtdaļu laikā ir jāpieņem labākais un pareizākais lēmums. Taču viennozīmīgi atkal un atkal droši vien mums katram vajadzētu piedomāt pie tā, ka visi, kas atrodamies uz ielas vai ceļa vai arī tā malā, esam satiksmes dalībnieki un uz mums visiem attiecas ceļu satiksmes noteikumi. Turklāt tie visiem ir vienādi un visiem tos vajadzētu ievērot. Taču diemžēl bieži vien nākas redzēt gan gājējus, gan arī autobraucējus, kas uzskata, ka viņi nezin kāpēc ir īpašāki par citiem. Var jau, protams, tā domāt un cerēt, ka visi to respektēs, taču notikt var visādi… Tādēļ atkal aicināšu visus – gan gājējus, gan braucējus – būsim uzmanīgāki un sargāsim sevi un citus!
