Pensionāru padomes sēdi Gulbenē 4.martā atklāja un vadīja priekšsēdētāja Līvija Liepa. Mūsu viešņa bija Gulbenes slimnīcas galvenā ārste Mudīte Jaceviča.
Pensionāru padomes sēdi Gulbenē 4.martā atklāja un vadīja priekšsēdētāja Līvija Liepa.
Mūsu viešņa bija Gulbenes slimnīcas galvenā ārste Mudīte Jaceviča. Protams, mums visiem šī tikšanās bija patīkama, jo ārsti Gulbenē pazīstam kopš 1974.gada un uzskatām par savējo cilvēku, pie kura vienmēr var atrast padomu un palīdzību.
M.Jaceviča mūs informēja par materiālo stāvokli slimnīcā, par parādiem un to, kā tie rodas. Protams, bez remontiem slimnīca nevar dzīvot. Tāpat iegādātas jaunas aparatūras, piemēram, sonogrāfs un rentgena aparatūra. Ārste uzsvēra, ka slimnīcas kolektīvs strādā, lai cilvēkiem būtu ērti un labi. Slimnīcai nākotnē ir perspektīva, jo saglabāsies visas nodaļas. Jāattīsta tikai palīdzības sniegšana. Labi sakārtota dzemdību nodaļa. Pērn rajonā bijušas tikai 170 dzemdības, bet 1990.gadā – 600.
Paldies ārstei M.Jacevičai, jo mēs guvām vispusēju informāciju par slimnīcu.
Par mūsu novadnieku skolotāju Kārli Martinsonu stāstīja viņa audzēkne, skolas laikā saukta mazā Lāču Gaidiņa (šodien Dzērve). Šis brīnišķīgais cilvēks Gaidai Dzērvei bijis skolotājs 12 gadus.
Kārlis Martinsons dzimis 1883.gadā 22.jūnijā Rankas pagastā. Mazais Kārlis septiņu gadu vecumā zaudē tēvu. Māte paliek ar sešiem bērniem. Kārļa aizbildņi pilda tēva novēlējumu – Kārli izskolot par skolotāju. Pirmā mācību grāmata ir dziesmu grāmata, bet Jaunpiebalgas mācītājam mazais Kārlis biezo katķisma grāmatu noskaita no galvas. Pirmā skola ir Rankas luterāņu skola (četras ziemas, Tirzas draudzes skolā – trīs ziemas). 17 gadu vecumā iestājas Baltijas skolotāju seminārā Kuldīgā, kur mācās četrus gadus. Kārlis Martinsons šeit parāda izcilas spējas. Viņš spēlē orķestrī, ir līdzstrādnieks semināristu izdotā žurnālā. Pēc semināra beigšanas 1904.gadā K.Martinsonu ievēl par Jumurdas pagasta skolas pārzini. Viņš aktīvi darbojas pagasta dzīvē, vadot dziedāšanas biedrības kori, lasot priekšlasījumus, vadot teātra izrādes. Jumurdā viņš iepazīstas ar Rūdolfu Blaumani, Jāni Jaunsudrabiņu, Andreju Niedru, Dievkociņu un Tirzmalieti. 1907.gadā pārceļas uz Galgauskas skolu un nākamajā gadā šeit nodibina Dziedāšana biedrību, ko vada 10 gadus. Vēlāk nodibina patērētāju biedrību “Sava druva” un biškopības biedrību “Spiets”. K.Martinsons muzicē, komponē, vada režijas, pats spēlē, ir arī izrāžu dekorators, diriģents, orators, rakstnieks. Nebija sabiedriskā dzīvē uzdevuma, ko viņš neveiktu ar izsmalcinātu māksliniecisku gaumi. K.Martinsons bijis “Jaunās Dienas Lapas” līdzstrādnieks. Šeit viņš publicē savus dzejoļus, stāstus un aprakstus ar pseidonīmu Olafs. Vēlāk strādā arī “Latvijas Vēstnesī”. 1917.gadā pārceļas uz Stāmerienu. Šinī gadā iznāk pirmā grāmata “Klusa nakts”.
1919.gada 1.oktobrī pārnāk uz Gulbenes draudzes skolu, ko vada līdz 1944.gadam. Kārlis Martinsons mirst 1969.gadā 86 gadu vecumā un apbedīts Gulbenes vecajos kapos. Šos kapus apkopj viņa bijušās skolnieces.
Nākamā pensionāru padomes sēde notiks 22.aprīlī pulksten 10.00 Gulbenē, Brīvības ielā 22. Mūsu viesis būs 8.Saeimas deputāts Andris Ārgalis.
