Alūksnes ezerā par makšķerēšanas un zvejas noteikumu pārkāpumu kādam alūksnietim tika sastādīts administratīvais protokols. Viņa laivā atrada tīklu, turklāt pārkāpums izdarīts atkārtoti gada laikā.
Iepriekšējais naudas sods vēl nav samaksāts. Tagad par līdzīgu nodarījumu sods būs lielāks, jo tas ir vainu pastiprinošs nosacījums. Par neatļautu zvejas rīku lietošanu ir paredzēts naudas sods no 200 latiem ar vai bez peldlīdzekļa un zvejas rīku konfiskācijas. Laiva pagaidām ir aizturēta, līdz Valsts Vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvalde izlems par soda sankcijām,” stāsta Alūksnes pašvaldības policijas inspektors Gints Teterovskis
Valsts Vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes vecākais inspektors Imants Hamanis atceras, ka šis pats alūksnietis par līdzīgu makšķerēšanas noteikumu pārkāpumu tika sodīts pagājušā gada augustā. Paredzams, ka par vainu pastiprinošiem vai mīkstinošiem apstākļiem un iespējamo sodu tiks lemts nākamajā pirmdienā.
Lai gan Alūksnes ezerā nav atļauta zveja ar tīklu, laivā atradās tīkls ar mazu linuma acu izmēru, kas ir piemērots mazu zivju zvejai. Nav tiešu pierādījumu, tomēr iespējams, ka mazās zivis tika zvejotas likšanai uz naktsšņores. Uz daudzajiem āķiem dzīvās zivtiņas ir laba ēsma gan zušiem, gan līdakām. Tiesa, ir liecinieki, kuri redzēja, ka maluzvejnieks kaut ko atlaida no laivas. Pēc tam tajā vietā tika atrasta naktsšņore, taču viņš neatzina to par savu.
Pašvaldības pilnvarotas personas zivju resursu aizsardzībai ļoti aktīvi kontrolē makšķerēšanas noteikumu ievērošanu, tāpēc tiek atklāts vairāk pārkāpumu. Sevišķa uzmanība tika pievērsta ezeram līdaku nārsta laikā. „Maluzvejnieka noķeršana ir darbietilpīgs process,” atzīst G.Teterovskis.
Maluzvejnieki ir aktivizējušies, tāpēc sabiedrības atbalsts ir ļoti vajadzīgs. „Ekonomiskā krīze ir samazinājusi ienākumus un dzīves līmeni, tāpēc ne viens vien cenšas gūt ienākumus ar neatļautu maluzvejniecību,” norāda I.Hamanis. Viņu satrauc, ka samazināts ir Vides dienesta inspektoru skaits un vēl tiks mazināts policistu skaits.
