Trešdiena, 11. marts
Konstantīns, Agita
weather-icon
+9° C, vējš 1.34 m/s, R vēja virziens

Novadā - labs kartupeļu gads

Audzētāju galvenais noteikums – izdevīga kartupeļu realizācija

Vecākā augkopības speciāliste Gulbenes novadā Ingrīda Šteinberga atzīst, ka šogad novada zemnieku kartupeļu tīrumos ir padevusies laba kartupeļu raža, lai gan pavasaris bijis vēss. Arī kartupeļu stādāmajā laika bijis daudz nokrišņu. Tiesa, bumbuļu skaits zem viena cera dažādām kartupeļu šķirnēm esot atšķirīgs. Kartupeļu audzēšanas speciālisti uzskata, ka optimālais to daudzums vienam ceram esot no 10 līdz 15 bumbuļiem.
“Runājot ar zemniekiem, ir nācies dzirdēt pat ļoti labas atsauksmes. Arī bioloģiskie kartupeļu audzētāji ar ražu ir apmierināti. Neesot nācies cīnīties ar lakstu puvi, kā arī Kolorado vaboļu stādījumos bijis mazāk. Īpaši, ja kartupeļi stādīti jaunos tīrumos, kur vaboles vēl nav ieperinājušās zemē. Tikai pēdējās dienās dažviet esot parādījusies lakstu puve,” stāsta I.Šteinberga.

Sausums bumbuļiem nekaitēja
Kartupeļu audzētājs Jānis Vaļģis no Beļavas pagasta “Zellenēm”, kurš savā saimniecībā kartupeļus audzē jau vairākus gadus, pārliecinājies, ka tieši sausās vasarās, kāda bijusi arī šogad, kartupeļu raža esot labāka.
“Šogad par kartupeļu ražu sūdzēties nevaru. Vismaz mūsu pusē sausā laikā tie izaug pat labāk, jo nav jākaro ar dažādām slimībām, piemēram, ar lakstu puvi. Negribas jau stādījumiem likt virsū ķīmiju, tomēr, ja parādās lakstu puve, cenšos to apkarot. Šogad to pat varēju nedarīt.  Manuprāt, tieši lakstu puve ir Gulbenes novada kartupeļu audzētāju bieds. Kartupeļi ir pat lielāki nekā iepriekšējos rudeņos. Esmu iecienījis agrākās kartupeļu šķirnes, kuras noder arī vēlākam patēriņam. Agro kartupeļu šķirnes devušas 20 tonnas bumbuļu. Arī man pazīstamie lauksaimnieki, kuri jau rok kartupeļus, priecājas, ka raža ir laba,” saka J.Vaļģis, kurš kartupeļus audzē aptuveni hektāra platībā. Zemnieks izaudzēto ražu pārdod pircējiem Gulbenes tirgū un ir pārliecinājies, ka pircēju diemžēl kļūst arvien mazāk. “Mūs cenšas izkonkurēt lielveikali. Tur kartupeļus pārdod par lētu naudu. Nav pat īsti vienmēr zināms, no kurienes tie atvesti, kā audzēti, ar kādiem līdzekļiem kaitēkļi stādījumos apkaroti, vai tie nekaitē cilvēku veselībai. Ne vienmēr lielveikalos kartupeļiem ir laba kvalitāte, bet visu izšķir, cik dārgu preci cilvēks var atļauties iegādāties,” prāto zemnieks.
Nav nozīmes atdot lēti
Galgauskas pagasta kooperatīvās sabiedrības “Kopdarbs” vadītājs Kārlis Matīss stāsta, ka sabiedrības tīrumos kartupeļu raža šogad esot viduvēja. Bumbuļi gan esot salīdzinoši lielāki nekā pērn. “Zirņa lieluma kartupeļu vispār nav. Mazākie ir tādi, kas der sēklai. Katru gadu kartupeļu tīrumus miglojam pret lakstu puvi, bet šogad to darījām mazāk. Pagaidām kopējo ražu precīzi ir grūti prognozēt,” stāsta K.Matīss. Kartupeļu novākšana masveidā vēl neesot sākta. “Laikus nopļāvām kartupeļiem lakstus – jau ap 25.augustu, vismaz divas nedēļas pirms novākšanas, kā to iesaka agronomi, kā to esam darījuši arī iepriekšējos gados, tomēr kartupeļiem vēl iet nost miza. Lasot ar kartupeļu novācamo kombainu, kur kartupeļi slīd pa transportiera lenti, miza atlobās, spurojas un bumbuļi izskatās neglīti. Tādi kartupeļi arī labi neglabāsies. Lasot ar rokām, ir citādāk,” pārliecinājies K.Matīss, kurš kartupeļus audzē desmit hektāru platībā un plāno, ka šoruden varētu novākt 200 tonnu kartupeļu.
“Kopdarbs” ar kartupeļiem apgādā Gulbenes novada valsts ģimnāziju un Gulbenes 2.vidusskolu. “Vēl galarezultāts mums nav zināms. Pieteicāmies iepirkuma konkursā par pirmsskolas izglītības iestāžu apgādi ar kartupeļiem – kopumā 26 tonnām. Ilgus gadus sadarbojāmies ar partneriem Rīgā, kur vedām kartupeļus, bet nedienas sākās tad, kad Krievija noteica savas prasības Eiropas Savienības valstu produkcijas piegādei. Polijā tiek ievesti kartupeļi no citām valstīm, savukārt poļi tos ved uz Lietuvu, lietuvieši tos piegādā Latvijai. Pagājušajā ziemā igauņi uz Rīgu veda skaistus lielus kartupeļus par astoņiem centiem kilogramā. Atbraukt pēc kartupeļiem pie manis no Rīgas sadarbības partneris par astoņiem centiem kilogramā nu nekādi nevarēja. Lai es varētu kartupeļus pārdot, man kilograma cena tad būtu jāsamazina par četriem centiem. Tas gan neatmaksājas,” rēķina “Kopdarba” vadītājs. Pirms pieciem gadiem K.Matīss novadā bija pirmais un vienīgais kartupeļu audzētājs, kuram izdevās rast iespēju eksportēt kartupeļus uz Krieviju. Līdz šai iespējai viņam nācās noiet garu un grūtu ceļu, gan veicot dažādas kartupeļu analīzes, gan izlaužoties cauri birokrātijas žņaugiem. Sākotnēji bija plānots kartupeļus vest uz Stavropoli, tomēr tie palika Maskavā, kur patērētāji tos novērtēja kā garšīgus. Tagad šī iespēja ir liegta.

Kartupeļus vairs nepārdod
Savulaik septiņu hektāru platībā kartupeļi tika audzēti arī Lizuma pagasta zemnieku saimniecībā “Cīruļi”. Šodien tiem atvēlēta tikai tāda platība, lai pietiktu ģimenes iztikai. “Kad audzējām kartupeļus, bija veiksmīgāki un arī neveiksmīgāki ražas gadi. Galvenais bija ražas pārdošana. Problēmas radīja arī tas, ka pašiem nebija tik liela pagraba, kur uzglabāt kartupeļus. Pagrabu īrējām. Arī šodien kartupeļu audzēšana noteikti var būt izdevīga, ja vien jau pavasarī ir skaidrs, kur izaudzēto likt. Par ražu nevaru sūdzēties, jo kartupeļi šogad tiešām ir ļoti lieli,” stāsta zemnieku saimniecības ”Cīruļi” saimniece Biruta Reizniece.

Vainīgi maijvaboļu kāpuri
Stradu pagasta kartupeļu šķirņu daudzveidības kolekcionāre Aina Glāzniece kartupeļus vāc atkarībā no šķirnēm. Arī viņa secina, ka raža šogad ir laba. Tīrumā palikušas tikai divas kartupeļu šķirnes, kas arī tiks novāktas šosestdien. “Zem viena cera nav ļoti daudz bumbuļu, bet tie ir lieli un skaisti. Man pašai par to ir prieks. Kartupeļu apstrādei neizmantoju ķīmiju. Tāpēc šogad ir daudz maijvaboļu kāpuru sagrauztu kartupeļu, kurus nākas izmest, jo sabojātus bumbuļus nevaru piedāvāt šķirņu tīkotājiem. Šogad ir ļoti padevušās tieši sausumu izturīgās šķirnes, piemēram, `Vineta` un `Belarosa`. Ja ir liels mitrums, tad šo šķirņu kartupeļi plaisā. Par ražu nevaru žēloties,” saka A.Glāzniece. Pērn viņai bijis skaitliski lielāks kartupeļu šķirņu klāsts, bet no tām viņa atstājusi tikai tās šķirnes, kam ir garšīgi bumbuļi, piemēram, saimniecei tīk tādas kā `Merida`, `Mariola`, `Maestro` un citas. Šobrīd A.Glāzniece cītīgi pārlasa novāktos kartupeļus, lai viņai vien labi pārzināmā secībā novietotu pagrabā.

Komentāri

Dzirkstele.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.