Gulbenes novada domes deputāte Saulcerīte Indričeva kopš 22.jūlija domē vada attīstības un īpašumu nodaļu. Pēc nozīmīguma to varētu nodēvēt par smagsvara nodaļu. Teritorijas plānojums, nekustamā īpašuma un dzīvojamās platības nodokļa iekasēšana, zemes lietošanas saskaņojumi, projektu gatavošana Eiropas finansējuma piesaistei, uzņēmēju konsultēšana šajos jautājumos, pašvaldības zemes un ēku īres un nomas kontrole – ar to visu nodarbosies šīs nodaļas darbinieki. Pagaidām S.Indričeva nosauc dažus, kas savus pienākumus sāks pildīt 1.septembrī. Tie ir bijušie Gulbenes pilsētas un rajona padomes, kā arī Jaungulbenes pagasta padomes speciālisti – Marta Mikolaja, Anita Vaska, Daiga Gargurne, Ieva Raģele, Maija Grāve, Anita Deksne un Rita Cinkuse. Un tie, visticamak, nebūs visi. Ne tikai par to vien – “Dzirksteles” saruna ar S.Indričevu.
– Nodaļai būs ļoti plašs darbības lauks!
– Uz darbu tieši šajā nodaļā es lielā mērā gāju apzināti. Sapratu, ko vēlos darīt. Man gribējās konkrētību. Taču tagad redzu, ka šī nebūt nav tā joma, kur ir skaidri zināms sākums un beigas. Viegli katrā ziņā nebūs. Nodaļā darbinieku pieņemšana notiek un turpināsies vēl gada beigās vai nākamā gada sākumā. Gribam saprast, cik darbinieku būs nepieciešams, lai pildītu visas likumā noteiktās funkcijas.
Likumdevējs ir noteicis, ka triju mēnešu laikā novada domei ir jāpārapstiprina visi agrāk jau izstrādātie pagastu un pilsētas teritoriju plānojumi. Tātad novada domei ir jāatzīst, ka šie plānojumi ir labi, ka pēc tiem var strādāt. Attiecībā uz novada attīstības plānu gaidām izmaiņas likumā. Process vēl turpinās. Protams, ka mēneša vai gada laikā izstrādāt novada teritorijas plānojumu nevarēs. Tas būs darbs vairāku gadu garumā. Apzinām visus līdzšinējos projektus pagastos un pilsētā, lai domātu, ko ir vērts turpināt un ko ne. Idejas ir jāapspriež, jo tikai tā mēs gūstam racionālu risinājumu.
– Šis ir paradoksu laiks – vienlaikus krīze un iespēja izmantot Eiropas naudu.
– Jā, un šīs iespējas nebūs ilgi – līdz 2013.gadam un viss. Ja šo laiku neizmantosim, pēc tam būs jānožēlo. 85 vai 50 procenti Eiropas naudas projektu finansējumam ir liela nauda. Paies gadi, krīze beigsies, bet vai tāpēc naudas pašiem būs vairāk?
Uzkatu, ka novada domē jau ir paveikts liels darbs, iesaistoties energoefektivitātes paaugstināšanas projektā, lai sakārtotu pašvaldības ēkas – Gulbenes 2.vidusskolu, Lejasciema internātu un Rankas pirmsskolas izglītības iestādi. Tas ir intensīvs darbs, un pusotras nedēļas laikā tika sameklēti visi vajadzīgie dokumenti. Šajā pašā jomā tiks izsludināta nākamā kārta. Pagastu pārvaldnieku sanāksmē jau informējām, lai domā par šo projektu realizāciju novadam piederošajās ēkās, jo 85 procentus apmaksā Eiropas fondi un ir vajadzīgs tikai 15 procentu līdzfinansējums. Jau Beļavas un Galgauskas pagastiem bija savi priekšlikumi. Vienojāmies nākamnedēļ izvērtēt. Jāizvērtē arī finanšu iespējas un prioritātes. Tas, protams, lielā mērā ir pagastu pārvalžu ziņā. Gulbenes pilsētai ir iespēja piedalīties pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstības projektā, jo pilsēta ir reģionālās nozīmes attīstības centrs. Tur arī ir vajadzīgs tikai 15 procentu līdzfinansējums, pārējo apmaksās Eiropa. Un arī pievienotās vērtības nodokli pašvaldībai atmaksās.
Domājam par nākamo projektu, kas attieksies uz tranzītielu remontiem Gulbenē, kur pašvaldība varēs saņemt finansējumu. Tur būs līdzīga shēma. Šie ir lielie projekti, bet vēl ir iespēja iesaistīties mazajos – par pāris tūkstošiem, pat simtiem, kur nemaz nav vajadzīgs līdzfinansējuums. Krīzes laikā šīs iespējas ir jāizmanto. Šajā ziņā lielisks piemērs ir Gulbenes bibliotēka, kur pamatā viss ir attīstījies uz projektiem.
– Iedzīvotāji ar dalītām jūtām raugās uz finansējumu no malas. Kāpēc tā?
– Tā ir. Paši redzam, cik labi vai slikti divos gados ir tērēta tā saucamā “sāpju nauda” jeb 200 000 lati tagadējo novada pārvalžu teritorijās. Viennozīmīgi laikam jau nevar pateikt, kas ir paveikts vairāk vai mazāk lietderīgi. Skaidrs ir viens. Lielas būves, piemēra, sporta halles, kuru apkalpošanai pēc tam vajag daudz cilvēku, maz apdzīvotās vietās laikam nav lietderīgas. Uzbūvēt jau var, bet cik maksā apsaimniekošana, aprīkošana? To redzam vienā vai vairākos gadījumos. Mērķis ir labs, bet… Tas ir demokrātijas rezultāts. Piemēram, Druvienas pagastā taču tika veikta iedzīvotāju aptauja par to, kā izmantot šos
200 000 latus. Tāpat ir ar skolām, kas novadā tiek reorganizētas, vienā gadījumā arī skola tiek slēgta. Arī šajās ēkās taču ir ieguldīti līdzekļi.Tomēr uzskatu, ka satraukties nevajadzētu, jo telpas Rēveļu un Siltāju skolai ir būvētas vēl pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados un tagad ir labi renovētas, tāpēc novadā tām būs pielietojums. Ja pienāks diena, kad Siltājos skola būs jāslēdz pavisam, tad jāteic, ka šeit varētu būt ideāls sociālais centrs. Piebraukšana, sava saimniecība, teritorija – viss ir!
– Ja finanšu situācija novadā pasliktināsies, var nākties vēl kaut ko samazināt, nogriezt, slēgt?
– Iespējams. Īsti situāciju zināsim, kad būs pieņemts jaunais budžets. Tā apmēri noteiks visu. Nekustamā īpašuma un dzīvojamās platības nodokļa iekasēšana būs smaga, bet būtiska, jo tā ir nauda, kas vajadzīga skolu, bērnudārzu, bibliotēku, kultūras namu, sociālo centru pastāvēšanai.
– Nesen tika aktualizēts pašvaldību savstarpējo norēķinu parāds novadā. Vai to izdosies nokārtot?
– Situācija ir smaga gan pilsētā, gan pagastos. Pilsētas pārvalde saka, ka parāda dēļ jāslēdz bērnudārzs, bet, ja norēķini notiks pilnā apmērā, tad varbūt jāslēdz arī daža pagasta pārvalde. Ir lielas problēmas, bet tāpēc jau tagad esam apvienojušies novadā, lai tās kopīgi izsvērtu. Krīze ir valstī, un mums visiem ir krīze! Ne velti pavasarī toreizējo rajona pašvaldību vadītāji vienojās samazināt šo norēķinu summu. Pārvaldniekiem pilsētā un laukos, kā arī deputātiem novada domē ļoti jādomā par to, lai mēs nedalītu atsevišķi pilsētas un lauku problēmas. Ir jābūt vienotiem. Esam viena pašvaldība ar vienotām interesēm. Mums visiem ir jādomā, kā novadā saglabāt mūzikas, mākslas, sporta skolas.
– Pārvaldēs ir neapmierinātība par 3 procentiem no budžeta, kas jāatdod novada domes uzturēšanai.
– Tas var būt daudz vai maz, bet tie ir konkrēti procenti. Taču varēja būt arī citādi – visu pagastu un pilsētas budžetu apvienošana un pārdale novada domē. Nākamā gada budžetu veidojot, tajā vairs netiks izdalīti pagasti un pilsēta. Mainīsies pati sistēma finanšu izlīdzināšanā. Kā tas būs, vēl nezinām. Valdība par to vēl tikai debatē. Pārvaldēs diskutēt par to, ka novada dome kaut ko ir atņēmusi, būtu pilnīgi lieki. Situāciju var salīdzināt ar ģimeni, kas izveidojas, diviem jauniem cilvēkiem apprecoties. Tad vairs nav katram sava nauda, bet kopējais ģimenes budžets.
– Kas tālāk notiks ar pašvaldības īpašumu – Stāmerienas pili?
– Novada domes deputātus ciemos bija uzaicinājis Stāmerienas pils īrnieks Andrejs Vīcups. Viņš mums parādīja katru pils kaktu. Ir apsveicami tas, ko viņš šajā laikā ir paveicis pils saglabāšanā. Tikāmies arī ar Stāmerienas pagasta pārvaldnieku Aināru Brezinski. Uzklausījām abas puses. Visiem ir zināms, ka nomas līgums ar SIA “Zeltaleja – 1” ir atcelts ar tiesas lēmumu. Jāmeklē jauns risinājums. Novada domes deputātiem jāuzklausa priekšlikumi un jāizlemj par pils turpmākās apsaimniekošanas organizēšanu.
Jāsāk no nulles punkta, izvērtējot visus “par” un “pret”. Varbūt varēsim rast kompromisu ar pašreizējo pils īrnieku. Jāņem vērā Ministru kabineta lēmums, nododot šo pili Stāmerienas toreizējai pašvaldībai, ka ēku nedrīkst atsavināt.
– Tātad nedrīkst pili pārdot?
– Jā. Protams, varbūt arī šajā jomā var panākt kompromisu, risinot jautājumu ar valdību. Taču pagaidām manī nav līdz galam izveidojies priekšstats par to, ka tieši A.Vīcupam būtu jāiegūst pils. Šogad noteikti tas izlemts netiks. Ir pamatīgi jāizsver. Varbūt varētu notikt ēkas izsole, ja tas tiks saskaņots ar Ministru kabinetu. Tam vai citam par labu – tā es domāju, ka nenotiks. Tāda bija deputātu nostādne. Protams, arī pils tagadējam īrniekam ir visas tiesības izteikt savas vēlmes un par savām interesēm cīnīties.
– Vai tomēr Gulbenes novads nav par lielu? Lēmumu pieņemšana notiek gausi.
– Kopumā novads ir pārskatāms. Nav bažu, ka mēs nevarētu tikt galā. Grūtākais ir praktiski pārzināt teritoriju, bet pamazām mēs uz to ejam. Pozitīvi, ka pagastu un pilsētas pārvaldē ir cilvēki, kas līdz šim jau strādājuši pašvaldībās vai vismaz bijuši deputāti. Pašvaldību darbs viņiem ir zināms. Jā, lēmumu pieņemšana novada domē nenotiek tik ātri, kā gribētos, kaut mēs divreiz mēnesī organizējam gan komiteju, gan domes sēdes. Lauku pašvaldībās strādājot līdz šim, manījām, ka pilsētā bija divas un reizēm pat trīs reizes vairāk izskatāmo jautājumu. Pamazām darbs ieies sliedēs.
– Kā redzat attīstību novadā par spīti krīzei?
– Ne velti novada domē nesen bijām kopā saaicinājuši novada uzņēmējus. Visi esam personiski pazīstami, tomēr bija lietderīgi uzsākt kopīgu sarunu. Neapšaubāmu uzņēmējdarbība ir galvenā, kas nes nodokļus, dod darbavietas novadā. Pašvaldība nāk tālāk ar infrastruktūras sakārtošanu, piesaistot Eiropas naudu. Arī daudzi uzņēmēji jau pratuši piesaistīt Eiropas finansējumu. Novada domes speciālistu padoms šādu projektu izstrādē drīzāk varētu noderēt mazajiem uzņēmējiem, kam šodien vajadzīgs kaut neliels izdzīvošanas atbalsts. Lai attīstība būtu, ir jāražo un jābūt produkcijas pircējiem. Ja piens ir saražots, pretī jābūt piena pircējiem. Tāpat jebkuram produktam. Lai cik grūti klātos, šķiet, ka lauksaimnieki ir vissīkstākā tauta. Kaut vai pagalmā piebrauc klāt un pārdod produkciju. Ja tā ir pārbaudīta ar savām garšas kārpiņām, tad arī pārdevējs zina, ka tā ir laba manta. Nemaz nevajag īpašus sertifikātus vai etiķetes.
