Izglītības pārvaldes vadītāja Edīte Kanaviņa stāsta, ka, apzinot esošo situāciju, visas novada izglītības iestādes “var nodrošināt mācības klātienē 1. līdz 6.klašu skolēniem”.
Viņa skaidro, ka būs izglītības iestādes, kur, iespējams, mācību process tiks organizēts divās telpās, piesaistot atbalsta personālu, lai nodrošinātu mācību procesu. Ir kur, iespējams, tiks mainītas klašu telpas. Tiek meklēti individuāli risinājumi katrai izglītības iestādei. “Ir skolas, kur, piemēram, klasē pietrūkst divu vai četru kvadrātmetru. Mums ir ierasts, ka katrai klasei ir savs kabinets, šobrīd, iespējams, kādai klasei nāksies mainīties vai arī izmantot telpas, kas paredzētas intrešu izglītībai vai atpūtas zonas, ja tās kvadratūras ziņā ir lielākas. Iespējams, būs klašu komplekti, kuri varētu tikt dalīti grupās. Esmu runājusi ar visu izglītības iestāžu vadītājiem, un nav ziņu, ka būtu jāmeklē papildspēki, lai spētu nodrošināt mācību procesu,” stāsta E.Kanaviņa.
Vaicājot lielākās novada skolas – Gulbenes novada vidusskolas – direktorei Linda Ūdrei-Rizgai, kāda situācija šajos jaunajos apstākļos būs skolā, viņa “Dzirkstelei” atbildēja, ka šobrīd atbildība ir uzlikta uz skolām, un tiek meklēts labākais risinājums, lai varētu ievērot visas prasības.
Ir arī noteikts pienākums pedagogiem no 30.novembra izglītības procesa laikā lietot mutes un deguna aizsegus. Lai novērstu COVID-19 izplatību pedagogu vidū, pulcējoties izglītības procesa starplaikos, tiek noteikts, ka pedagogi lieto mutes un deguna aizsegus izglītības iestādē arī ārpus mācību procesa. “Prasības ir jāpilda. Mutes un deguna aizsegi ir sagādāti. Katrai izglītības iestādei ir viss nodrošinājums,” saka E.Kanaviņa.
Ja ir problēmas, jāziņo!
Savukārt 7. līdz 12 klašu skolēni, un kopumā mūsu novadā tie ir 760 skolēni, turpinās mācīties attālināti. “Šiem skolēniem dzīves ritms būs tāds pats, kā līdz šim. Arī turpmāk viņiem ēdināšana tiek kompensēta ar pārtikas pakām,” saka E.Kanaviņa.
Interesējoties, vai visi skolēni ir nodrošināti ar tehnoloģijām, lai pilnvērtīgi varētu mācīties attālināti, E.Kanaviņa atbild: “Šobrīd nav ziņu, ka kādai ģimenei būtu problēmas, un nevarētu īstenot attālinātu mācību procesu. Jau uzsākot attālināto mācību procesu, vairākkārt par šo jautājumu ir aptaujātas skolas. Skolām ir savi resursi, tās ir tehnoloģijas, kas ir iegādātas – portatīvie datori, stacionārie datori, gan resursi, kas pavasarī tika saņemti no Izglītības un zinātnes ministrijas – viedtālruņi un planšetes. Tām ģimenēm, kurām bija nepieciešams nodrošinājums, tika sarūpēts un izdalīts. Bet, ja ir problēmas ar tehnoloģijām, noteikti ir jāvēršas pie savas izglītības iestādes vadības! Ja nevar rast risinājumu izglītības iestādē, tad pašvaldība noteikti pieslēgsies, meklējot risinājumu. Kaut gan, runājot ar izglītības iestādēm, zināms, ka tām vēl ir šie resursi, kas tika sarūpēti pavasarī, jo pavasarī bija jānodrošina visi skolēni,” stāsta E.Kanaviņa.
Atkal jauns izaicinājums
E.Kanaviņa uzsver, ka šis ir smags izaicinājumu laiks. Viņa aicina uz sadarbību un izpratni, jo vienkārši šajā situācijā nav nevienam. “Mums bija iegūta pieredze, kā ir strādāt attālināti visai skolai, ir pieredze, kā strādāt visai skolai klātienē, tad pēdējais mēnesis lika iegūt atkal jaunu pieredzi, kā strādāt pedagogam, kad daļa skolēnu ir klātienes mācībās un paralēli ir jānodrošina arī attālinātais mācību process, tā ir dubulta slodze skolotājam. Un tagad vēl ir jauns izaicinājums – nodrošināt mācību procesu, ievērojot noteiktos kvadrātmetrus uz vienu skolēnu. Šis tiešām ir izaicinājumu laiks, un jānovēl mums visiem izturība, pacietība, motivācija, kā arī pašiem bērniem ieguldīt darbu, lai sasniegtu labāku rezultātu. Klātienē mācības, protams, būtu rezultatīvākas, un noteikti skolēniem, skolotājiem, vecākiem rezultāts būtu pārliecinošāks. Tas ir viennozīmīgi. Pilnīgi attālināts mācību process kvalitātes ziņā nav vienādojams ar to, kā tas notiek klātienē,” uzskata E.Kanaviņa.
