Arvien Latvijas gadadienas gaidās, īpaši svinīgi tās dižajā simtgadē, gan dzimtenē, gan mītnes zemēs starp citām patriotiskajām dziesmām skanēs tā ar mūsu novadā dzimušo skaisto apliecinājumu – “Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme!”.
Tā ir dziesma, kas veldzējusi latvieša dvēseli svešatnē, ilgajā atrautībā no “zaļās eglainītes”, “baltās birztalītes”, no tēvtēvu iemīdītās takas; dziesma, kas stiprinājusi tautas garu dzimtenē, uzturējusi cerību par zaudētā atgūšanu. Dziesma cieši jo cieši iekļaujas tautas trešās atmodas vilnī: kāpēc mums dziedāt svešu dziesmu? Mēs gribam, mēs drīkstam dziedāt par tēvu zemi, atcerēties tās vēsturi, pieminēt varoņus. Mēs gribam atpakaļ tēvu zemi!
Taču ir vēl kāds cits, mazāk pazīstams skaņdarbs ar lielu sabiedrisko nozīmību savā laikā un šodien, ar ļoti lielu māksliniecisku vērtību; skaņdarbs, kura rašanās saistāma ar mūsu novadu.
Tautas lielās neziņas un drūmo nākotnes nojausmu apvējotajā 1943.gada pavasarī Litenē dzimušais Kuldīgas mācītājs, iecirkņa prāvests Oskars Sakārnis izsludina konkursu “Latvju lūgsna Dievam”. Andreja Eglīša un Lūcijas Garūtas sadarbībā top divu svešvaru nežēlīgi plosītās latviešu tautas lielā sāpju dziesma – oratorija “Dievs, tava zeme deg!”. Tas ir kara laika mākslas šedevrs gan literatūrā, gan mūzikā, kas spēcīgāk kā neviens cits pauž sabiedrības tālaika tik trauksmainās sajūtas – neziņu, bažas, satraukumu, bailes par nākotni. Konkursam iesniegti 47 dzejas darbi. Galīgo variantu izveido no uzvarējušā Andreja Eglīša piedāvātajiem diviem tekstiem. Pavisam aktuāli oratorija izskan pirmatskaņojumā 1944.gada 15.martā Vecās Ģertrūdes baznīcā: fronte nenovēršami pietuvojusies Latvijai. Kāds liktenis sagaida Latviju, latviešus jau tuvākajos mēnešos? Dievs, tava zeme deg!
1947.gadā litenietis “Dievs, tava zeme deg!” iztulko angliski, 1949.gadā – zviedriski. Eiropa iepazīst Latvijas un latvieša likteni Otrā pasaules kara viesulī.
Prāvests Oskars Sakārnis dzimis 1902.gada 1.jūnijā Litenes “Lešķu” dzirnavnieku Leontīnes un Aleksandra Sakārņu ģimenē. Tēvs vajāts Stučkas valdības laikā 1919.gadā. Nākamais mācītājs absolvē Cesvaines ģimnāziju, beidz Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultāti. No 1931. līdz 1936.gadam ir mācītājs Aizputes draudzē, līdz 1944.gadam ir Kuldīgas draudzes mācītājs un iecirkņa prāvests. Emigrācijā līdz 1947.gadam ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas pārvaldes priekšnieks Zviedrijā, Latviešu nacionālā fonda valdes loceklis. Strādājis par mācītāju Stokholmas, Vesterosas, Rietumzviedrijas latviešu draudžu mācītāju. Pēc dažām ziņām Oskars Sakārnis pavadījis pēdējā gaitā izcilo liriķi, Latvijas dabas skaistuma, latvieša likteņa izteicēju Kārli Skalbi.
Novadnieka lielais nopelns ir aicinājums radīt patiesi dižu, savam laikam un nākamajām paaudzēm tik nepieciešamu mākslas darbu – spilgtu, neatņemamu daļu no mūsu tautas skarbā likteņstāsta.
