Austrumvidzemē, atvasarai beidzoties, novēro biežāku ežu bojāeju uz autoceļiem.
Austrumvidzemē, atvasarai beidzoties, novēro biežāku ežu bojāeju uz autoceļiem. SIA “Dzirkstele” autovadītājs Gatis Bogdanovs pauž, ka, viendien no rīta, vadot auto, saskaitījis uz šosejas apmēram desmit sabrauktus ežus. Līdzīgu ainu nācies novērot citviet Austrumvidzemē.
“Visticamāk, eži bija sabraukti vakarā, kad tie aktīvi migrē. Tā ir nepatīkama aina. Man pašam gan nav gadījies uzbraukt šim dzīvniekam,” saka G.Bogdanovs.
Gulbenes ceļu policijas priekšnieks Vitolds Priedeslaipa pauž, ka “tur neko nevar darīt, ja ezis ir uz ceļa un automašīnas tajā brīdī brauc cita citai garām”, “eža dēļ neviens nebremzēs”.
Teiču Valsts dabas rezervāta eksperte – mamaloģe (mamaloģija ir zinātne, kas pētī zīdītājus – red.) Alda Pupila pauž, ka eži ir krēslas dzīvnieki. Ar to izskaidrojamas viņu vēlās vakara pastaigas. “Aktīvi pastaigās un barības meklējumos – kukaiņu medībās – dodas jaunie eži. Ja vienviet šo dzīvnieku ir savairojies daudz, tad tur visiem barības nepietiek, jāmeklē jauna teritorija. Tāpēc eži rudenī arī iet pāri autoceļiem. Turklāt eži pašlaik ne tikai aktīvi barojas un krāj spēkus ziemas guļai, bet arī meklē migas vietu. Gulēt eži dosies tad, kad vairs nevarēs atrast barību. Viņi atrod vietiņu zem krūmiem, koku saknēm vai ēkas pamatiem, lai tur ierušinātos un pārlaistu auksto ziemu,” saka A.Pupila.
Viņa pauž, ka eži Latvijā ir bieži sastopami dzīvnieki, izzušana tiem nedraudot. “Saprotams, ka autovadītājam, kas uz ceļa pēdējā brīdī pamanījis ezi, sava dzīvība ir svarīgāka. Bremzēt un sasteigti reaģēt ir bīstami autovadītājam. Varbūt var pamanīties izlaist ezīti cauri automašīnas riteņiem, vai nobraukt garām. Protams, jāievēro arī ceļu satiksmes drošība, ja pretī brauc automašīna,” saka A.Pupila. Viņa piebilst, ka šī problēma būs vienmēr, jo “no tā nevar izvairīties – ceļi ir visur, bet dzīvniekiem ir jāmigrē”, “ceļš ir šķērslis, kas dzīvniekam jāpārvar”. “Ezis nesaprot, ka viņu tur varbūt gaida nāve,” saka A.Pupila.
Viņa klāsta, ka tradicionāli eži dzīvo cieši blakus cilvēkam. Taču eži var būt jebkur, uz jebkura autoceļa, jo dzīvnieciņiem iemīļotas uzturēšanās vietas ir pļavas, lauces, mežmalas. Ezi cilvēki žēlo, jo dzīvnieks skaitās “no mazajiem, mīļajiem, smukajiem”, tāpēc parasti tīšām neviens viņam pāri nedara. Ezis galvenokārt barojas ar kukaiņiem.
