Arvien biežāk masu saziņas līdzekļos izskan viedokļi, ka kino, televīzija un datorspēles veicina vardarbības pieaugumu pasaulē.
Arvien biežāk masu saziņas līdzekļos izskan viedokļi, ka kino, televīzija un datorspēles veicina vardarbības pieaugumu pasaulē.
Daudzus pārsteidz un sarūgtina ziņas, ka, piemēram, pusaudži ar mašīnpistolēm nogalina vienaudžus un ikvienu, kas gadās tuvumā; ar atalgojumu neapmierināts firmas darbinieks dusmās šauj uz kolēģiem, naudas dēļ mazbērns sadistiski nogalina vecmāmiņu. Tas viss ir tik raksturīgs mūsdienām. Bet vai varam apgalvot, ka agrāk bija citādi?
Nogalināja arī gladiatori
Marķīzs de Sads nebija ne pirmais, ne pēdējais, kas dievināja ļaunumu. Jau senajā Asīrijā pirms vairāk nekā 4000 gadiem valdnieki nepārtraukti karoja, valdīja verdzība, varaskāre un atklāta noziedzība. Arī vēlāk Senajā Romā valdīja verdzība, turklāt Roma ir slavena ar gladiatoru cīņām. Gladiatori bija īpaši sagatavoti cīnītāji, kas viesībās, bērēs vai priekšvēlēšanu kampaņās arēnā nogalināja cits citu skatītāju priekam. Parasti vienās gladiatoru cīņās piedalījās līdz 70 pāriem gladiatoru, bet arēnā vienlaikus parasti bija seši pāri. Cīnījās gan savā starpā, gan arī ar dzīvniekiem, piemēram, lauvām. Pārsteidz, ka jau Senajā Romā un Bizantijā bija spiegu tīkls un inkvizīcija, kas spīdzināja un iznīcināja imperatora nelabvēļus.
Pasaules vēsture – kari
Arī pēc Rietumromas sagrāves 476. gadā un Bizantijas gala 1295. gadā, kad to iekaroja arābi, nekas nemainījās, jo šos pašus valsts pārvaldes paņēmienus pārņēma Krievzeme. Kā liecina krievu hronika “Pagājušo laiku stāsts”, piemēram, Ledus kauja uz Peipusa ezera bija nevis kauja, bet slaktiņš, jo Aleksandra Ņevska karavīri krustnešiem uzbruka brīdī, kad tie bija bez ieročiem, un apkāva visus līdz pēdējam, mēnešiem tvarstīja pat tos, kam izdevās no kaujas lauka aizbēgt. Vēl var pieminēt revolūcijas, karus un monarhu patvaļību, kā dēļ frančiem pat nācās izgudrot giljotīnu. Pasaules vēsture ir gandrīz nepārtraukti kari, kas līdz ar tehnikas attīstību kļūst nežēlīgāki.
Pieņem “vilku likumus”
Kā gan jauks un nevainīgs zīdainis var kļūt par maniakālu noziedznieku? Protams, bērns nāk pasaulē bez jebkādiem priekšstatiem. Pirmos iespaidus, kas ir arī visnoturīgākie, viņš saņem no saviem vecākiem. Ja ģimene ir labi nodrošināta, vecāki izturas pret mazuli ar mīlestību un atbalsta viņa pirmos centienus iepazīt pasauli, topošajā personībā veidojas un nostiprinās pozitīvi iespaidi. Turpretī, ja bērns nāk no ģimenes, kurā valda alkoholisms, narkotikas un “vilku likumi”, arī bērns tos uztvers kā pašsaprotamus un, iespējams, visu mūžu ienīdīs gan apkārtējos, gan sevi pašu. Veidojas ļaundara personība, ko vēlākajā dzīvē nespēj mainīt ne cietums, ne apkārtējo labvēlīga attieksme.
Sapnis nav realitāte
Pirmais kritiskais posms cilvēka dzīvē ir bērnība. Taču arī nākamais – pusaudža gadi – ļoti ietekmē personību, un vislielākā nozīme te ir draugu un paziņu lokam. Ikviens pusaudzis vēlas sabiedrībā izcelties, līdzināties saviem elkiem, un, pieņemot to dzīves stilu, tuvoties viņiem. Tas arī ir iemesls gan smēķēšanai, gan narkotiku lietošanai, gan daudzām citām negatīvajām parādībām. Pusaudžus skolo nevis skola, bet lielākoties pati sabiedrība, un atbildība par noziedzību jāuzņemas tai. Te arī slēpjas risinājums – noziedzība jāapkaro nevis ar sodiem un cietumiem, bet gan ar iedzīvotāju izglītošanu, nodarbināšanu, viņu pašapziņas un ticības sev veicināšanu. Tikai tad beidzot daudzmaz piepildītos politiķu sen daudzinātais un sabiedrības lolotais sapnis par laimīgu labklājības un pārticības valsti.
Tumsas laikmets
Interesantu versiju par mūsu ēru piedāvā indiešu mitoloģija, kurā pēdējie 2596 gadi nodēvēti par Tumsas laikmetu. “Vienīgais ceļš uz panākumiem būs meli. Zemi godās tikai tās materiālo labumu dēļ. Tie, kam piederēs vairāk naudas un kas vairāk to tērēs, valdīs pār cilvēkiem, kuriem būs tikai viens mērķis – iegūt bagātības, vienalga, kādā ceļā. Cilvēkus biedēs nāve, un tie baidīsies no trūkuma…” Pār šo laiku valda Kali Juga. Tumsas dieviete, kas simbolizē daudzpartnerību, aprobežošanos ar fizisku labsajūtu un laulības izzušanu.
Nogalināšanas veidi
Summējot iepriekšminēto, jāsecina – uzskats, ka pie vardarbības pieauguma pasaulē vainojams kino un datorspēles, ir virspusējs un maldīgs. Slēpta vai atklāta agresivitāte un dusmas piemīt katram cilvēkam, un laika gaitā mainījušies tikai to iemesli un atbildes reakcija, piemēram, uz apvainojumiem mēs parasti atbildam ar to pašu, nevis nogalinām vaininieku divkaujā. Šajā ziņā mūsdienas ir cilvēcīgākas par viduslaikiem un jaunajiem laikiem, diemžēl mūsdienās ir pieauguši iznīcināšanas apmēri un rafinētāki kļuvuši nogalināšanas veidi. Atcerēsimies kaut vai 1941. gadu, kad tūkstoši cilvēku tika bez iemesla spīdzināti un nogalināti. Nākotne šajā ziņā izskatās visai baisa, jo vairāk pasaulē ir cilvēku, jo mazvērtīgākas kļūst to dzīvības. Cerams, ka nekad nepienāks brīdis, kad tās zaudēs vērtību.
